Pasaules čempionāts daiļslidošanā
Pasaules čempionāts daiļslidošanā ir ikgadējas daiļslidošanas sacensības, ko rīko Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU). Medaļas tiek sadalītas četrās disciplīnās – vīriešu un sieviešu vienslidojumos, pāru slidojumos, kā arī dejās uz ledus. Sacensības parasti norisinās martā un tiek uzskatītas par visaugstākās raudzes sacensībām no kopumā četrām ikgadējām daiļslidošanas sacensībām, kas tiek rīkotas ISU paspārnē (pārējās trīs ir Eiropas, Četru kontinentu, un Pasaules čempionāts junioriem). Neskaitot olimpiskos titulus, pasaules čempiona tituls tiek uzskatīts par augstāko sasniegumu daiļslidošanas sacensībās.
 2017. gada medaļu ieguvējas sieviešu vienslidojumos | |
| Datums | Marts |
|---|---|
| Norises vieta | Dažādas |
Vēsture
labot šo sadaļu1892. gadā tika dibināta Starptautiskā Slidskriešanas savienība (tagad Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU)), lai pārraudzītu starptautiskās sacensības ātrslidošanā un daiļslidošanā. Pirmais čempionāts, kas pazīstams kā Starptautiskās Slidskriešanas savienības čempionāts, notika 1896. gadā, Sanktpēterburgā. Sacensībās piedalījās četri dalībnieki, no kuriem par pirmo pasaules čempionu kļuva Gilberts Fukss.[1]
Čempionātos sākotnēji varēja piedalīties tikai vīrieši, jo slidošanas sacensības tika uzskatītas par visai vīrišķīgu sporta veidu, taču, neskatoties uz to, nebija nekādu īpašu noteikumu par sportistu dzimumu.[2] 1903. gada ISU kongress izskatīja jautājumu par dzimumu līdztiesību, taču nepieņēma nekādus jaunus noteikumus. 1905. gada ISU kongress nolēma izveidot, t.s. otrās klases sieviešu sacensības (ISU čempionātu, nevis Pasaules čempionātu). Uzvarētājas bija ISU čempiones. Vīriešu un sieviešu sacensības parasti tika rīkotas atsevišķi. Pirmās sieviešu sacensības notika 1906. gadā, Šveices pilsētā Davosā,[2] kurās uzvarēja Medža Saiersa no Apvienotās Karalistes.
Pirmās pāru sacensības notika Sanktpēterburgā, 1908. gadā,[3] lai gan toreiz vēl atsevišķās valstīs pāru sacensības tika uzskatītas par nepiedienīgām un pat nelikumīgām. Viena no šādām valstīm bija arī Japāna, kas 1940. gadā bija pieteikusies rīkot ziemas olimpiskās spēles.
1924. gadā ar atpakaļejošu spēku tika noteikts, ka agrākajiem čempionātiem sievietēm un pāriem, kas sākotnēji tika dēvēti tikai par "ISU" čempionātiem, ir piešķirams Pasaules čempionāta statuss.[3]
Sākotnēji tiesneši tika uzaicināti no uzņemošās valsts puses, un vairumā gadījumu tie bija vietējie pārstāvji. 1927. gada sieviešu sacensībās, kas notika Oslo, trīs no pieciem tiesnešiem pārstāvēja Norvēģiju. Rezultātā visi trīs Norvēģijas tiesneši pirmo vietu piešķīra Norvēģijas sportistei Sonjai Henijei, kamēr Austrijas un Vācijas tiesneši pirmo vietu deva iepriekšējā gada čempionei Hermai Sābo. Neskatoties uz pretrunīgo rezultātu, Henije ieguva savu pirmo pasaules titulu; lai izvairītos no turpmāku šādu gadījumu atkārtošanās, ISU ieviesa noteikumu, kas noteica, ka tiesnešu panelī nedrīkst būt vairāk par vienu tiesnesi no katras valsts.[4]
1930. gada čempionāts, kas togad norisinājās Ņujorkā, pirmo reizi apvienoja visas trīs atsevišķās sacensības vienās sacensībās un kļuva arī par pirmo čempionātu, kas sarīkots ārpus Eiropas.[3]
1952. gadā čempionāts oficiāli tika papildināts ar dejām uz ledus,[3] kaut gan neoficiāli tās bija čempionātu sastāvdaļa jau kopš 1936. gada.
Valstis varēja deleģēt sacensībām vairāk nekā trīs sportistus vienā disciplīnā līdz pat 1959. gadam, piem., 1948. gada pasaules čempionātā Apvienoto Karalisti pārstāvēja veselas sešas daiļslidotājas sieviešu vienslidojumos, kamēr 1951. gada pasaules čempionātā Amerikas Savienotajām Valstīm bija pa pieciem daiļslidotājiem gan sieviešu, gan vīriešu vienslidojumos. 1960. gadā dalībnieku skaits no katras valsts tika ierobežots līdz ne vairāk kā trim vienā disciplīnā.
1991. gadā no Pasaules čempionāta programmas tika izņemti obligātie daiļslidošanas elementi, un turpmāk katrs daiļslidotājs varēja pats izvēlēties kādus elementus iekļaut savā slidojumu programmā.
Līdz 2004. gadam tiesnešu vērtējumos tika izmantota, t.s. 6 ballu sistēma, kas, sākot ar 2005. gada čempionātu, tika nomainīta uz ISU vērtēšanas sistēmu.
Medaļu ieguvēji
labot šo sadaļuVīrieši
labot šo sadaļu.svg){kind=small}
Sievietes
labot šo sadaļu
Pāri
labot šo sadaļuDejas uz ledus
labot šo sadaļu
TV pārraides
labot šo sadaļuČempionāta pārraides Eiropā nodrošina Eurosport.
Latvijā čempionāta pārraides nodrošina LTV7.
Atsauces
labot šo sadaļuAvoti
labot šo sadaļu- James R. Hines. Figure skating: a history. University of Illinois Press, 2006. ISBN 978-0-252-07286-4. OCLC 59149288.
- Beverley Smith. Figure skating: a celebration. McClelland & Stewart, 1994. ISBN 978-0-7710-2819-9. OCLC 30974224.
- «ISU Results: Men». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 6. novembrī. Skatīts: 2018. gada 12. aprīlī. (9.95 KB)
- «ISU Results: Ladies». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 3. jūnijā. Skatīts: 2006. gada 30. augustā. (14.2 KB)
- «ISU Results: Pairs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 5. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. aprīlī. (19.4 KB)
- «ISU Results: Dance». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 30. decembrī. Skatīts: 2018. gada 12. aprīlī. (15.5 KB)
- «ISU Constitution & General Regulations 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 27. septembrī. Skatīts: 2006. gada 14. decembrī. (793 KB)
- «ISU Special Regulations and Technical Rules: Single and Pair Skating and Ice Dancing 2006». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 25. janvārī. Skatīts: 2007. gada 29. maijā. (1.03 MB)
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pasaules čempionāts daiļslidošanā |
- 2000. gada čempionāts
- 2001. gada čempionāts
- 2002. gada čempionāts
- 2003. gada čempionāts
- 2004. gada čempionāts (ISU)
- 2005. gada čempionāts (ISU)
- 2006. gada čempionāts (ISU)
- 2007. gada čempionāts (ISU)
- 2008. gada čempionāts (ISU)
- 2009. gada čempionāts (ISU)
- 2010. gada čempionāts (ISU)
- 2011. gada čempionāts (ISU)
- 2012. gada čempionāts (ISU)
- 2013. gada čempionāts (ISU)
- 2014. gada čempionāts (ISU)
- 2015. gada čempionāts (ISU)