Dānijas karaļu uzskaitījums

Wikimedia projekta saraksts
(Pāradresēts no Dānijas ķēniņi)

Šajā uzskaitījumā apkopoti Dānijas karaļi, kopš 940. gada, kad par Dānijas valdnieku kļuva Gorms Vecākais, aizsākot Gormu dinastiju. Iepriekš Dānijas teritoriju pārvaldījuši pagāniskie leģendārie dāņu ķēniņi.

Uzskaitījums

labot šo sadaļu

  Dānijas ķēniņvalsts (940—1397)  

labot šo sadaļu
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Gormu dinastija (940—1042)
  Gorms Vecākais
Gorm den Gamle
(900—958)
940. — 958. gads Gormu dinastija
  Haralds Zilzobis
Harald Blåtandudover
(925—986)
958. — 986. gads Gormu dinastija 965. gadā pieņēma kristietību un rezidēja Roskildes pilī
  Svens I Dakšbārda
Svend Tveskæg
(ap 960—1014)
986. gads — 1014. gada 3. februāris Gormu dinastija arī Norvēģijas karalis no 986. gada un Anglijas karalis no 1013. gada
  Haralds II
Harald II
(?—1018)
1014. — 1018. gads Gormu dinastija
  Knuds II Lielais
Knud II den Store
(ap 995—1035)
1018. gads — 1035. gada 12. novembris Gormu dinastija Apvienoja Angliju, Dāniju un Norvēģiju vienotā lielvalstī
  Hardeknuts
Hardeknud
(1018/19—1042)
1035. gada 12. novembris — 1042. gada 8. jūnijs Gormu dinastija arī Anglijas karalis no 1040. gada
Gaišmata dinastija (1042—1047)
  Magnuss Labais
Magnus den Gode
(ap 1024—1047)
1042. gada 8. jūnijs — 1047. gada 25. oktobris Gaišmatu dinastija pirms tam Norvēģijas karalis no 1035. gada. Bērnību pavadījis pie Novgorodas kņaza
Jaroslava (1028—1035)
Estridsenu dinastija (1047—1375)
  Svends II Estridsens
Svend Estridsen
(ap 1019—1076)
1047. gada 25. oktobris — 1076. gada 28. aprīlis Estridsenu dinastija ticies ar Brēmenes Domskolas skolotāju Ādamu, kas savā hronikā pierakstījis viņa stāstu par ziemeļu tautām, arī kuršiem (līdz 1071). Mudinājis Kursā uzcelt baznīcu.
  Haralds III Maigas
Harald III Hen
(ap 1040—1080)
1076. gada 28. aprīlis — 1080. gada 17. aprīlis Estridsenu dinastija Vadīja pēdējo dāņu iebrukumu Anglijā 1069. gadā
  Knuts IV Svētais
Knud den Hellige
(ap 1042—1086)
1080. gada 17. aprīlis — 1086. gada 10. jūlijs Estridsenu dinastija pēc nogalināšanas Odenses baznīcā 1101. gadā kanonizēts par katoļu svēto, Dānijas svētais aizbildnis
  Olafs I Izsalkušais
Oluf Hunger
(ap 1050—1095)
1086. gada 10. jūlijs — 1095. gada 18. augusts Estridsenu dinastija Precējies ar Kijivas lielkņaza Jaroslava mazmeitu Ingigerdu. Viņa valdīšanas laiks bija neražas un bada periods
  Ēriks I Labais
Erik Ejegodr
(ap 1060—1103)
1095. gada 18. augusts — 1103. gada 10. jūlijs Estridsenu dinastija 1103. gadā nodibināja Lundas arhibīskapiju un devās caur Novgorodu, Kijivu un Konstantinopoli svētceļojumā uz Svēto Zemi, kura laikā miris Kipras salā
  Nils
Niels
(ap 1065—1134)
1103. gada 10. jūlijs — 1134. gada 25. jūnijs Estridsenu dinastija nogalināts Šlēzvigas pilī
  Ēriks II Neaizmirstamais
Erik Emune
(ap 1090—1137)
1134. gada 25. jūnijs — 1137. gada 18. septembris Estridsenu dinastija 1136. gadā vadīja krusta karagājienu pret Rīgenes vendiem
  Ēriks III Jērs
Erik III Lam
(ap 1120—1146)
1137. gada 18. septembris — 1146. gada 27. augusts Estridsenu dinastija
  Svends III
Svend III Grathe
(ap 1125—1157)
1146. gada 27. augusts — 1157. gada 23. oktorbris Estridsenu dinastija Valdīja kopā ar Knudu V un Valdemāru I Lielo
  Knuds V
Knud V Magnussen
(ap 1129—1157)
1146. gada 27. augusts — 1157. gada 9. augusts Estridsenu dinastija Valdīja kopā ar Svendu III un Valdemāru I Lielo
  Valdemārs I Lielais
Valdemar den Store
(1131—1182)
1146. gada 27. augusts — 1182. gada 12. maijs Estridsenu dinastija Līdz 1157. gadam valdīja kopā ar Svendu III un Knudu V. Novgorodas kņaza meitas Ingeborgas dēls, Novgorodas kņaza (1088—1094, 1095—1117) un Kijivas lielkņaza (1125—1132) Mstislava mazdēls. 1157. gadā apprecējās ar Sofiju, Minskas kņaza Volodara meitu.
  Knuds VI
Knud Valdemarsøn
(1162—1202)
1182. gada 12. maijs — 1202. gada 12. novembris Estridsenu dinastija 1185. gadā pakļāva Pomerānija kņazisti
  Valdemārs II Estridsens
Valdemar Sejr
(1170—1241)
1202. gada 12. novembris — 1241. gada 28. marts Estridsenu dinastija 1206. gadā rīkoja krusta karagājienu uz Sāmsalu, 1219. gadā uz Rēveles zemi. 1222. gadā Sāmsalā noslēdza vienošanos, kurā bīskapam Albertam atdeva Līvzemi, turpretī Sakalas un Ugaunijas zemē viņš karaļa tiesības piešķīra Zobenbrāļu ordeņa brāļiem.
  Valdemārs Jaunākais
Valdemar den Unge
(ap 1209—1231)
1218. gads — 1231. gada 28. novembris Estridsenu dinastija Valdīja kopā ar Valdemāru II Estridsenu
  Ēriks IV
Erik Plovpenning
(ap 1216—1250)
1231. gada 28. novembris — 1250. gada 10. augusts Estridsenu dinastija Līdz 1241. gadam valdīja kopā ar Valdemāru II Estridsenu
  Ābels
Abel
(ap 1218—1252)
1250. gada 10. augusts — 1252. gada 29. jūnijs Estridsenu dinastija
  Kristofers I
Christoffer I
(1219—1252)
1252. gada 29. jūnijs — 1259. gada 29. maijs Estridsenu dinastija
  Ēriks V
Erik Klipping
(1249—1286)
1259. gada 29. maijs — 1286. gada 22. novembris Estridsenu dinastija
  Ēriks VI
Erik Menved
(1279—1319)
1286. gada 22. novembris — 1319. gada 13. novembris Estridsenu dinastija
  Kristofers II
Christoffer II
(1276—1332)
1319. gada 13. novembris — 1326. gads (gāzts no troņa) Estridsenu dinastija Valdīja kopā ar Ēriku Kristofersenu
  Ēriks Kristofersens
Erik Christoffersen
(ap 1307— ap 1332)
1321. — 1326. gads (gāzts no troņa) Estridsenu dinastija Valdīja kopā ar Kristoferu II
  Valdemārs III
Valdemar III
(1314—1364)
1326. — 1329. gads (gāzts no troņa) Estridsenu dinastija
  Kristofers II
Christoffer II
(1276—1332)
1329. gads — 1332. gada 2. augusts Estridsenu dinastija Valdīja kopā ar Ēriku Kristofersenu
  Ēriks Kristofersens
Erik Christoffersen
(ap 1307— ap 1332)
1329. gads — 1332. gada sākums Estridsenu dinastija Valdīja kopā ar Kristoferu II
Periods bez karaļa (1332—1340)
  Valdemārs IV
Valdemar IV
(ap 1320—1375)
1340. gada 21. jūnijs — 1375. gada 24. oktobris Estridsenu dinastija 1346. gadā pārdeva Dāņu Igaunijas teritoriju Livonijas ordeņa mestram
Bjelbu dinastija (1376—1387)
  Olafs II
Oluf II
(1370—1387)
1376. gada 3. maijs — 1387. gada 3. augusts Bjelbu dinastija Valdīja kopā ar savu māti Margrēti I, 1380. gadā apvienoja Dāniju un Norvēģiju personālūnijā.

  Kalmāras ūnija (1397—1536)  

labot šo sadaļu

Skatīt arī: Kalmāras ūnija

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Estridsenu dinastija (1376—1412)
  Margrēte I
Margrete I
(1353—1412)
1376. gads — 1412. gada 28. oktobris Estridsenu dinastija Līdz 1387. gadam valdīja kopā ar savu dēlu Olafu II. Dānijas karaliene no 1387. gada, Norvēģijas reģente no 1388. gada, Zviedrijas karaliene no 1389. gada.
Grifu dinastija (1397—1439)
  Pomerānijas Ēriks
Erik av Pommern
(1381/82—1459)
1397. gada 17. jūnijs — 1439. gada 24. septembris (gāzts no troņa) Grifu dinastija pirms tam Norvēģijas karalis no 1389. gada. Dānijas un Zviedrijas karalis no 1396. līdz 1439. gadam, Kalmāras ūnijas (no 1397) karalis. Līdz 1412. gadam valdīja kopā ar Margrēti I, 1416. gadā par karaļa rezidenci izvēlēta Kopenhāgena.
Palatīnu-Neimarku dinastija (1440—1448)
  Bavārijas Kristofers
Kristoffer av Bayern
(1416—1448)
1440. gada 9. aprīlis — 1448. gada 6. janvāris Palatīnu-Neimarku dinastija Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis (no 1440), Zviedrijas karalis (no 1441) un Norvēģijas karalis (no 1442).
Oldenburgas dinastija (1448—1863)
  Kristiāns I
Kristian I
(1426—1481)
1448. gada 1. septembris — 1481. gada 21. maijs Oldenburgas dinastija Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis no 1448., Norvēģijas karalis no 1450. un Zviedrijas karalis no 1457. gada.
  Hanss
Hans
(1455—1513)
1481. gada 21. maijs — 1513. gada 20. februāris Oldenburgas dinastija Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas karalis (no 1481), Norvēģijas karalis (no 1483) un Zviedrijas karalis (no 1497).
  Kristiāns II
Kristian II
(1481—1559)
1513. gada 20. februāris — 1523. gada 20. janvāris (gāzts no troņa) Oldenburgas dinastija Kalmāras ūnijas karalis: Dānijas un Norvēģijas karalis no 1513., Zviedrijas karalis no 1520. gada.
  Frederiks I
Frederik I
(1471—1533)
1523. gada 20. janvāris — 1533. gada 10. aprīlis Oldenburgas dinastija Pēc Kalmāras ūnijas izjukšanas Dānijas karalis (no 1523) un Norvēģijas karalis (no 1524).
Periods bez karaļa (1533—1534)

  Dānija-Norvēģija (1536—1814)  

labot šo sadaļu

Skatīt arī: Dānija-Norvēģija

Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Oldenburgas dinastija (1448—1863)
  Kristiāns III
Kristian III
(1503—1559)
1534. gada 4. jūlijs — 1559. gada 1. janvāris Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis. Ieviesa luterticību kā oficiālo reliģiju.
  Frederiks II
Frederik II
(1534—1588)
1559. gada 1. janvāris — 1588. gada 4. aprīlis Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis. Iecēla savu jaunāko brāli Magnusu par Kurzemes un Sāmsalas-Vīkas bīskapu un uzdeva viņam pārņemt šīs bīskapijas Dānijas kontrolē. 1562. gadā noslēdza pret Zviedriju vērstu militāru savienību ar Krievijas caru Ivanu IV, kurā Krievija atzina Dānijas tiesības uz Igauniju, Sāmsalu un Kurzemi.
  Kristiāns IV
Kristian IV
(1577—1648)
1588. gada 4. aprīlis — 1648. gada 28. februāris Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis. Iesaistījās Trīsdesmitgadu karā protestantu pusē.
  Frederiks III
Frederik III
(1609—1670)
1648. gada 28. februāris — 1670. gada 9. februāris Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis
  Kristiāns V
Kristian V
(1646—1699)
1670. gada 9. februāris — 1699. gada 25. augusts Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis
  Frederiks IV
Frederik IV
(1671—1730)
1699. gada 25. augusts — 1730. gada 12. oktobris Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis
  Kristiāns VI
Kristian VI
(1699—1746)
1730. gada 12. oktobris — 1746. gada 6. augusts Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis
  Frederiks V
Frederik V
(1723—1766)
1746. gada 6. augusts — 1766. gada 14. janvāris Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis
  Kristiāns VII
Kristian VII
(1749—1808)
1766. gada 14. janvāris — 1808. gada 13. marts Oldenburgas dinastija Dānijas un Norvēģijas karalis

  Dānijas karaliste (1814 — mūsdienas)  

labot šo sadaļu
Portrets Vārds, uzvārds
(Dzimis—miris)
Valdīšanas periods Dinastija Piezīmes
Oldenburgas dinastija (1814—1863)
  Frederiks VI
Frederik V
(1768—1839)
1808. gada 13. marts — 1839. gada 3. decembris Oldenburgas dinastija arī Norvēģijas karalis līdz 1814. gadam
  Kristians VIII Oldenburgs
Kristian VIII
(1786—1848)
1839. gada 3. decembris — 1848. gada 20. janvāris Oldenburgas dinastija Ievēlēts par Norvēģijas karali 1814. gadā, bet bija spiests atdot varu Zviedrijas karalim Kārlim XIII.
  Frederiks VII
Frederik VII
(1808—1863)
1848. gada 20. janvāris — 1863. gada 15. novembris Oldenburgas dinastija
Gliksburgas dinastija (1863 — mūsdienas)
  Kristiāns IX
Kristian IX
(1808—1906)
1863. gada 15. novembris — 1906. gada 29. janvāris Gliksburgas dinastija
  Frederiks VIII
Frederik VIII
(1843—1912)
1906. gada 29. janvāris — 1912. gada 14. maijs Gliksburgas dinastija
  Kristiāns X
Kristian X
(1870—1947)
1912. gada 14. maijs — 1947. gada 20. aprīlis Gliksburgas dinastija
  Frederiks IX
Frederik IX
(1899—1972)
1947. gada 20. aprīlis — 1972. gada 14. janvāris Gliksburgas dinastija
  Margrēte II
Margrethe II
(1940)
1972. gada 14. janvāris — 2024. gada 14. janvāris Gliksburgas dinastija
  Frederiks X
Frederik X
(1968)
2024. gada 14. janvāris — pašlaik Gliksburgas dinastija

Ārējās saites

labot šo sadaļu