Pomerānijas valdnieku uzskaitījums
Pomerānijas valdnieki jeb Grifu dinastija bija cēlušies no rietumslāvu kņaza Vartislava, kura galvenā pils atradās tagadējā Pomerānijas Kameņā. Pēc 1119. gada viņš bija spiests pakļauties Polijas kņazam Boļeslavam III un pieņemt katoļticību. Viņa pēcnācējs kņazs Ratibors savu valsti sadalīja divās daļās. Ščecinā valdošais kņazs Bogislavs kopā ar Mēklenburgas kņazu Pribislavu Ziemeļu krusta karu laikā cieta sakāvi cīņā pret Saksijas hercogu Heinrihu Lauvu un 1164. gadā kļuva par viņa vasali, bet 1185. gadā par Dānijas ķēniņa Knuda VI vasali. 1231. gadā Pomerānijas valdnieki nokļuva vasaļatkarībā no Brandenburgas markgrāfiem.
1295. gadā Pomerānija tika sadalīta divās daļās, Pomerānijā-Volgastā valdīja hercogs Bogislavs IV, bet Pomerānijā-Štetinā valdīja viņa pusbrālis hercogs Oto. 1325. gadā Pomerānijai-Volgastai pievienoja Rīgenes kņazisti, bet 1372. gadā no tās atdalīja Pomerāniju-Štolpu un 1425. gadā Pomerāniju-Bartu. 1625.–1637. gadā Pomerānijas zemes tika apvienotas Bogislava XIV vadībā. Trīsdesmitgadu kara laikā Zviedrija pakļāva Pomerānijas rietumu daļu, pēc Vestfālijas miera līguma nosacījumiem 1648. gadā Pomerānijas hercogiste tika sadalīta starp Brandenburgu un Zviedriju un tās valdnieku dinastija zaudēja varu.
Pomerānijas kņazi
labot šo sadaļu- 1121.–1135. Vartislavs I
- 1135.–1155. Ratibors I sadalīja valsti saviem dēliem Bogislavam (rezidence Ščecinā) un Kazimiram (rezidence Deminā).
Pomerānijas dinastijas atzari
labot šo sadaļuŠčecinas (Štetīnas) valdnieki
labot šo sadaļu- 1155.–1187. Bogislavs I
- 1187.–1220. Bogislavs II
- 1278.–1295. Barnims II kopā ar Oto I un Bogislavu IV
- 1295.–1344. Oto I
- 1344.–1368. Barnims III
- 1368.–1372. Kazimirs III
- 1372.–1404. Svantibors III kopā ar Bogislavu VII
- 1404.–1413. Svantibors III
- 1413.–1428. Oto II kopā ar Kazimiru V
- 1428.–1435. Kazimirs V
- 1435.–1451. Joahims I
- 1451.–1464. Oto III
- 1464.–1474. Ēriks II
- 1474.–1523. Bogislavs X
- 1523.–1531. Georgs I kopā ar Barnimu XI
- 1531.–1569. Barnims XI
- 1569.–1600. Johans Frīdrihs
- 1600.–1603. Barnims X
- 1603.–1606. Bogislavs XIII
- 1606.–1618. Filips II
- 1618.–1620. Francis
- 1620.–1625. Bogislavs XIV apvienoja Pomerānijas zemes
Deminas valdnieki
labot šo sadaļu- 1156.–1180. Kazimirs I
- 1180.–1184. Vartislavs II
- 1184.–1219./20. Kazimirs II
- 1219./20.–1264. Vartislavs III, pēc tam Deminas Pomerāniju pievienoja Ščecinas Pomerānijai.
Volgastas valdnieki
labot šo sadaļu- 1295.–1309. Bogislavs IV
- 1309.–1326. Vartislavs IV
- 1326.–1365. Bogislavs V kopā ar Vartislavu V un Barnimu IV
- 1365.–1368. Bogislavs V kopā ar Vartislavu V
- 1368.–1376. Bogislavs VI kopā ar Vartislavu IV (?)
- 1376.–1393. Bogislavs VI
- 1393.–1394. Vartislavs VI
- 1394.–1405. Barnims VI
- 1405.–1451. Barnims VII kopā ar Vartislavu IX
- 1451.–1457. Vartislavs IX
- 1457.–1474. Ēriks II
- 1474.–1523. Bogislavs X
- 1523.–1531. Barnims IX kopā ar Georgu I
- 1532.–1560. Filips I
- 1567.–1569. Bogislavs XIII kopā ar Ernestu Ludviķi, Johanu Frīdrihu un Barnimu X
- 1569.–1592. Ernests Ludviķis
- 1592.–1625. Filips Jūlijs
Bartas valdnieki
labot šo sadaļu- 1376.–1415. Vartislavs VI
- 1394.–1415. Vartislavs VIII
- 1415.–1451. Barnims VIII
- 1457.–1478. Vartislavs X
- 1569.–1606. Bogislavs XIII
- 1606.–1620. Francis
Rīgenvaldes (Darlovo) valdnieki
labot šo sadaļu- 1569.–1603. Barnims X
- 1603.–1606. Bogislavs XIII
- 1606.–1617. Georgs II kopā ar Bogislavu XIV
- 1617.–1620. Bogislavs XIV
Šlaves and Štolpes valdnieki
labot šo sadaļu- 1121.–1156. Ratibors I
- 1190.–1223. Bogislavs
- 1223.–1227. Ratibors II
Štolpas (Slupskas) valdnieki
labot šo sadaļu- 1368.–1373. Bogislavs V
- 1374.–1377. Kazimirs IV
- 1377.–1395. Vartislavs VII
- 1395.–1402. Bogislavs VIII kopā ar Barnimu V
- 1402.–1403. Barnims V
- 1403.–1418. Bogislavs VIII
- 1418.–1446. Bogislavs IX
- 1449.–1459. Ēriks I
Štargardas valdnieki
labot šo sadaļu- 1377.–1402. Bogislavs VIII kopā ar Barnimu V
- 1402.–1418. Bogislavs VIII
- 1418.–1446. Bogislavs IX
Rīgenes valdnieki
labot šo sadaļu- 1162.–1170. Teclavs, no 1168. gada Dānijas ķēniņa vasalis
- 1170.–1217. Jaromars I
- 1218.–1249. Viclavs I
- 1249.–1260. Jaromars II
- 1260.–1302. Viclavs II
- 1303.–1325. Viclavs III, 1325. gadā Rīgeni pievienoja Volgastas, tad Bārtas Pomerānijai
- 1325.–1326. Vartislavs IV
- 1326.–1368. Bogislavs V, Vartislavs V, Barnims IV
- 1368.–1372. Vartislavs VI, Bogislavs VI
- 1372.–1394. Vartislavs VI
- 1394.–1415. Vartislavs VIII
- 1415.–1432./36. Svantibors II
- 1432./36.–1451. Barnims VIII
- 1451.–1457. Vartislavs IX
- 1457.–1478. Vartislavs X
Pomerēlijas dinastija
labot šo sadaļu- ap 1060.–1106. Sventobors (Świętobor)
- 1109., 1113.–1121. Svantopolks I (Swietopelk), ap 1155. gadu Pomerēliju pakļāva Polija
- 1155.–1178. Subislavs I (Sobieslaw I)
- 1178.–1205. Sambors I
- 1205.–1215. Mestvins I (Mściwój I)
Gdaņskas valdnieki
labot šo sadaļu- 1215.–1266. Svantopolks II Lielais (Swietopelk), pēc 1227. gada suverēns valdnieks, piedalījās krustakarā pret prūšiem, bet 1242. gadā sabiedrojās ar viņiem.
- 1266.–1271. Vratislavs II
Bialogardas (Belgardas) valdnieki
labot šo sadaļu- 1207. Subislavs II
- 1215./1229.–1257. Ratibors
Ļubiševas (Lībšavas) valdnieki
labot šo sadaļu- 1178.–1200./1207. Gžimislavs II
- 1215./1228.–1266./1278. Sambors II
Sveces (Švecas) valdnieki
labot šo sadaļu- 1178.–1200./1207. Gžimislavs II
- 1215./1223.–1229./1230. Vartislavs I
- 1229.–1255./1266. Svantopolks II Lielais (Swietopelk)
- 1255./1266.–1294. Mestvins II
- 1294.–1296. Pžemisls II