Atvērt galveno izvēlni

Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)

Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais (baltkrievu: Мсціслаў Уладзіміравіч Вялікі, ukraiņu: Мстислав Володимирович Великий, krievu: Мстислав Владимирович Великий) bija Kijevas lielkņazs no 1125. līdz 1132. gadam. Līdz tam bija Novgorodas (1088—1094, 1095—1117), Rostovas (1094—1095) un Belgorodas kņazs (1117—1125).

Mstislavs I Vladimirovičs (Haralds)
Мьстиславъ Володимеричь
Закладення Пирогощі.jpg
10. Kijevas lielkņazs
Amatā
1125. gads — 1132. gads
Priekštecis Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs
Pēctecis Jaropolks Vladimirovičs
Novgorodas kņazs
Amatā
1088. gads — 1117. gads
Priekštecis Svjatopolks II Izjaslavičs
Pēctecis Dāvids Svjatoslavičs (īslaicīgi 1094—1095), Vsevolods Mstislavičs

Dzimšanas dati 1076. gada 1. jūnijā
Turova (tagad Karogs: Baltkrievija Baltkrievija)
Dzīves vieta Veļikijnovgoroda - Kijeva
Miršanas dati 1132. gada 14. aprīlī
Kijeva (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Tēvs Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs
Māte Gita no Veseksas (Harolda Godvinsona meita)
Dzīvesbiedrs(-e) Kristīne (Zviedrijas princese) (Inges Vecākā meita), Ļubava Dmitrijevna
Bērni 5 dēli, 7 meitas: Ingeborga (Dānijas ķēniņa Valdemāra I māte), Malmfreda (Norvēģijas ķēniņa, vēlāk Dānijas ķēniņa sieva), Eipraksija, Vsevolods (Novgorodas kņazs), Marija (Kijevas lielkņaza Vsevoloda sieva), Izjaslavs (Kijevas lielkņazs), Rostislavs (Kijevas lielkņazs), Svjatopolks (Pleskavas kņazs), Rogneda, Ksenija, Vladimirs (Kijevas lielkņazs), Eifrosīnija (Ungārijas ķēniņa sieva)
Reliģija kristietība

1111. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs Vladimirovičs iebruka Ugaunijā un Atzelē, bet cieta sakāvi.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1076. gadā Smoļenskas kņaza Vladimira un viņa sievas Gitas, Harolda Godvinsona meitas, ģimenē. Jau 12 gadu vecumā viņa vectēvs Kijevas lielkņazs Vsevolods Jaroslavičs (valdīja 1076—1093) iecēla Mstislavu par Novgorodas kņazu. Drīz pēc viņa vectēva nāves 1094. gadā konkurējošais Rurikoviču atzars - Čerņigovas kņazi Olgoviči padzina Mstislavu no Novgorodas un viņš vienu gadu valdīja Rostovā. Pēc atgriešanās Novgorodā viņš 1095. gadā apprecējās ar Zviedrijas karaļa Inges Vecākā meitu Kristīni. Savas valdīšanas laikā kņazs Mstislavs pievērsās baznīcu celtniecībai Novgorodā un karagājieniem pret polovciešiem (1107, 1111) uz pret Ugaunijas un Adzeles čudiem (1111). Pēc tam, kad viņa tēvs 1113. gadā kļuva par Kijevas lielkņazu Vladimiru Monomahu, viņš 1113. un 1116. gadā atkal devās uz Ugauniju ievākt meslus.[1] Ap 1111. gadu viņš izprecināja savu meitu Malmfrīdu Norvēģijas karalim Sigurdam I, bet ap 1116. gadu meitu Ingeborgu Dānijas karaļa Ērika I dēlam Knudam Lavardam. 1117. gadā tēvs Mstislavu iecēla par Belgorodas kņazu un savu līdzvaldnieku. Par Novgorodas kņazu iecēla viņa dēlu Vsevolodu Mstislaviču. 1222. gada viņa trešā meita Dobrodeja (Добродея), ar kristīto vārdu Eipraksija, tika izprecināta Bizantijas imperatora dēlam.

Pēc Vladimira Monomaha nāves 1125. gadā Mstislavs kļuva par Kijevas lielkņazu un iesaistījās cīņās par varu ar Čerņigovas Svjatoslavičiem un iecēla savu dēlu Izjaslavu par Kurskas kņazu. 1129. gadā Kijevas lielkņazs Mstislavs uzbruka Polockas kņazistei un izsūtīja kņazu Dāvidu trimdā uz Cargradu,[2] kas ir Konstantinopole vai arī Gerzike.[3] Pēc tam viņš hronikās vairs nav pieminēts.

1130. gadā viņš sūtīja savu dēlu Novgorodas kņazu Vsevolodu meslu ievākšanas karagājienā uz Ugauniju, bet 1131. gadā krievu karaspēks tika sakauts pie Tērbatas. 1132. gadā Kijevas lielkņaza karaspēks uzbruka lietuviešiem, bet tika sakauts atceļā. Miris 1132. gada 14. aprīlī Kijevā. Pēc viņa nāves Kijevas Krievzeme saira atsevišķās kņazistēs.

AtsaucesLabot

  1. Ипатьевская летопись: В се же лѣт̑ Мьстиславъ Володимеричь . ходи на Чюдь с Новгородчи . и со Пьсковичи и взѧ городъ ихъ именемъ Медвѣжа глава . и погостъ бещисла взѧша . и възвратишасѧ въ своӕси . съ многомъ полономъ.
  2. Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  3. «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.

Ārējās saitesLabot

Rurika dinastijas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs
Kijevas lielkņazs
1125—1132
Pēctecis:
Jaropolks Vladimirovičs
  1. Iekavās senākais vikingu vārda variants