Svens I Dakšbārda (senskandināvu: Sveinn Tjúguskegg, dāņu: Svend Tveskæg, angļu: Sweyn Forkbeard; dzimis ap 960. gadu, miris 1014. gada 3. februārī) bija Dānijas karalis un Norvēģijas karalis no 986. gada un Anglijas karalis no 1013. gada. Pirmais no četriem dāņu vikingu izcelsmes Anglijas karaļiem.

Svens Dakšbārda
* Sveinn Tjúguskegg
  • Svend Tveskæg
  • Sweyn Forkbeard
Svens Dakšbārda 1220. — 1240. gada attēlā
Dānijas karalis
Amatā
986. gads — 1014. gads
Priekštecis Haralds I Zilzobis
Pēctecis Haralds II
Anglijas karalis
Amatā
1013. gads — 1014. gads
Priekštecis Etelreds Muļķis
Pēctecis Etelreds Muļķis

Dzimšanas dati ap 960. gadu
Karogs: Dānija Dānija
Miršanas dati

1014. gada 3. februārī
Geinsboro, Linkolnšīra

Apglabāts Roskildes katedrāle, Karogs: Dānija Dānija
Tēvs Haralds I Zilzobis
Māte Zviedrijas Girida
Dzīvesbiedrs(-e)
Bērni No Gunhildas — Haralds II, Knuts Lielais; no Sigridas — vismaz seši bērni

Svena Dakšbārdas tēvs bija Dānijas zemju apvienotājs, karalis Haralds I Zilzobis. Kļuva par Dānijas karali pēc sava tēva nāves. Brēmenes Ādams attēlo Svenu kā nekristieti, tomēr, iespējams, tam ir politiski motīvi, jo Svenam Dakšbārdam bija ciešāka sadarbība ar Anglijas, nevis Vācijas garīdzniekiem.

1002. gada 13. novembrī Anglijas karalis Etelreds Muļķis sarīkoja dāņu ieceļotāju nogalināšanu jeb Sv. Braisa dienas slaktiņu. Atbildot uz to (slaktiņā gāja bojā Svena māsa Gunhilde), Svens Dakšbārda 1003. gadā iebruka Anglijā. Svens šeit veica vairākas kampaņas līdz 1013. gadā padzina Etelredu un pats kronējās par Anglijas karali. Tomēr jau 1014. gadā Svens mira un Etelreds atgriezās tronī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Gorma dinastijas valdnieks  
Priekštecis:
Haralds Zilzobis
Dānijas karalis
986. — 1014.
Pēctecis:
Haralds II
Priekštecis:
Haralds Zilzobis
Norvēģijas karalis
986. — 995; 1000. – 1014.
Pēctecis:
Olafs II Svētais
Priekštecis:
Etelreds Muļķis
Anglijas karalis
1013. — 1014.
Pēctecis:
Etelreds Muļķis