Šis raksts ir par Anglijas, Dānijas, Norvēģijas karali. Par Zviedrijas karali skatīt rakstu Knuts I.

Knuds I Lielais[1] (dzimis 985. vai 995. gadā, miris 1035. gada 12. novembrī) bija Anglijas karalis (angļu: Cnut the Great vai Canute), Dānijas karalis Knuds II Lielais (dāņu: Knud den Store vai Knud II) un Norvēģijas karalis (senskandināvu: Knútr inn ríki, norvēģu: Knut den mektige).

Knuds I
13. gadsimta Knuda portrets
Anglijas monarhs
Valdīšana 1016–1035
Kronēšana 1017. gada 6. janvārī (Londona)
Dānijas monarhs
Valdīšana 1018–1035
Norvēģijas monarhs
Valdīšana 1028–1035
Dzimis apmēram 985. vai 995. gadā
Karogs: Dānija Dānija
Miris 1035. gada 12. novembrī
Tēvs Svens I Dakšbārda

Viņa tēvs bija Dānijas karalis Svens I Dakšbārda. Kopā piedalījušies Anglijas iekarošanā.[1] Knuds apvienoja Angliju, Dāniju un Norvēģiju lielvalstī, kas pēc viņa nāves izira.[1] Viņa valdīšanas laikā Dānijā tika uzsākta pastāvīga naudas kalšana.[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Gorma dinastijas valdnieks  
Priekštecis:
Edmunds II Dzelzsvēders
Anglijas karalis
1016. — 1035.
Pēctecis:
Haralds I Zaķakāja
Priekštecis:
Svens I Dakšbārda
Dānijas karalis
1018. — 1035.
Pēctecis:
Knuds III
Priekštecis:
Olafs II Svētais
Norvēģijas karalis
1028. — 1030./1035.
Pēctecis:
Svens Knutsons