Brūnais ibiss
Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) ir ibisu dzimtas (Threskiornithidae) pelikānveidīgais putns. Tā ir visplašāk sastopamā ibisu suga pasaulē.[1] Brūnais ibiss ligzdo Eiropas, Āzijas siltākajos reģionos, Āfrikā un Austrālijā, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas austrumu krastā.[1] Latvijā brūnais ibiss ir rets ieceļotājs. Sākot ar 19. gadsimtu, tas novērots vismaz vienpadsmit reizes.[2]
| Brūnais ibiss Plegadis falcinellus (Linnaeus, 1766) | |
|---|---|
_background_blurred.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Pelikānveidīgie (Pelecaniformes) |
| Dzimta | Ibisu dzimta (Threskiornithidae) |
| Apakšdzimta | Ibisu apakšdzimta (Threskiornithinae) |
| Ģints | Brūnie ibisi (Plegadis) |
| Suga | Brūnais ibiss (Plegadis falcinellus) |
 Brūnais ibiss Vikikrātuvē | |
Izplatība labot šo sadaļu
Brūnā ibisa ligzdošanas areālu veido izkaisītas populācijas no Eiropas dienvidiem līdz Āfrikas dienvidiem un Madagaskarai, bet austrumu virzienā līdz Centrālāzijai un Dienvidāzijai, sasniedzot Filipīnas, Sulavesi un Javas salas, Jaungvinejas dienviddaļu un Austrāliju. Brūnais ibiss ligzdo arī Ziemeļamerikas Atlantijas okeāna piekrastes dienviddaļā un Dienvidamerikas piekrastes ziemeļdaļā, kā arī Karībus salās.[1][2][3]
Eiropā ligzdojošie ibisi ir gājputni un ziemo Āfrikā, kā arī Ziemeļamerikā vairāk uz ziemeļiem ligzdojošās populācijas ziemas periodā migrē uz dienvidiem.
Izskats labot šo sadaļu
.jpg)
Brūnais ibiss ir vidēji liels ibiss ar samērā garu, slaidu ķermeni, garu knābi, kaklu un kājām. Tā ķermeņa garums ir 48—66 cm, spārnu plētums — 80—105 cm, bet svars — 485—980 g.[4][5] Abi dzimumi izskatās vienādi, vienīgi mātītes parasti ir nedaudz mazākas. Jaunie putni izskatās līdzīgi pieaugušajiem ārpus vairošanās sezonas.[4]
Riesta laikā pieaugušajiem īpatņiem ir sarkanbrūns apspalvojums uz galvas, kakla, pavēderes un muguras priekšējās daļas, bet muguras aizmugurējā daļa, aste un spārni ir tumši zaļi ar metālisku spīdumu.[4] Ārpus vairošanās sezonas apspalvojums zaudē spīdumu un košumu. Garais, izliektais knābis ir tumši brūns vai pelēks, sejas āda tumša ar zilganpelēku toni ārpus vairošanās sezonas un zili melns ar gaiši zilu maliņu gar knābi vairošanās sezonas laikā, bet kājas ir sarkanbrūnas vai tumši olīvzaļas.[4] Atšķirībā no līdzīgajiem gārņiem ibisi lido ar taisnu kaklu.
Uzvedība labot šo sadaļu
.jpg)
.JPG)
Brūnais ibiss uzturas seklās, ar niedrēm vai papirusu aizaugušās ūdenstilpēs, kas var būt gan saldūdens, gan viegli sāļas ūdenstilpes. Krastos bagātīgi aug koki un krūmi. Brūnais ibiss mājo arī slapjās pļavās un purvos. Pēc vairošanās sezonas brūnais ibiss aktīvi klejo. Migrējot uz dienvidiem tie veido samērā lielus barus, kuros var būt pat vairāk nekā 100 īpatņi. Nonākuši ziemošanas vietās, brūnie ibisi sadalās mazākās grupās, kas kopīgi barojas un pārlido barības meklējumos. Naktīs tie atkal pulcējas lielā barā, kas var būt kopīgs ar citām putnu sugām. Reizēm tiek nakšņots kokā, kas atrodas barošanās vietas tuvumā.
Barību tas meklē, ar garo, jutīgo knābi iztaustot dūņas un dubļus. Sataustot upuri, knābis zibenīgi aizcērtas un cieši satver medījumu, ko palīdz noturēt rievotā knābja mala, pēc tam tas tiek norīts vesels.[4]
Barība labot šo sadaļu
Brūnais ibiss barojas ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, ūdens kukaiņiem un to kāpuriem (vabolēm, spārēm, sienāžiem, siseņiem, mušām u.c.), moluskiem, vēžveidīgajiem, reizēm arī ar zivīm, abiniekiem, ķirzakām, nelielām čūskām un putniem.[1][4] Brūnais ibiss barojas arī ar augiem, piemēram, rīsiem un sorgo.[4]
Ligzdošana labot šo sadaļu
Brūnie ibisi ligzdo kolonijās, kas bieži jauktas ar citām putnu sugām. Šādā kolonijā var būt pat vairāki tūkstoši putnu.[4] Atkarībā no izplatības areāla vairošanās sezona ir atšķirīgos laikos. Eiropā tā ir no marta līdz maijam, Austrālijā no oktobra līdz februārim, bet tropos lietus sezonā. Brūnie ibisi veido monogāmus pārus, kas kopīgi būvē ligzdu. Tā ir no zariem vai niedrēm sakrauta platforma, kas parasti atrodas lielā kokā, vismaz vienu metru virs ūdens, bet reizēm augstums sasniedz 7 metrus virs ūdens virsmas.[1] Ligzdas iekšpuses tiek izklāta ar lapām un citiem mīkstākiem augiem.
Dējumā ir 3—4 olas, perē abi vecāki, lai gan mātīte perē lielāko daļu no kopējā laika. Inkubācijas periods ilgst 20—23 dienas. Putnēni ligzdu spēj pamest 8 dienu vecumā, lai arī vēl nelido. Lidot tie sāk 25—28 dienu vecumā. Abi vecāki rūpējas par mazuļiem, tos barojot 6—7 nedēļas, līdz jaunie putni kļūst patstāvīgi.[4]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 IUCN: Plegadis falcinellus
- ↑ 2,0 2,1 «Ornitofaunistika: Brūnais ibiss Plegadis falcinellus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 25. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 13. februārī.
- ↑ Olson, S.L.; James, H.F.; Meister, C.A. (1981). "Winter field notes and specimen weights of Cayman Island birds". Bulletin of the British Ornithologists' Club 101: 339—346. ISSN 0007-1595
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 «ARKive: Glossy ibis (Plegadis falcinellus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. martā. Skatīts: 2016. gada 13. februārī. Arhivēts 2013. gada 27. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Hancock, James A.; Kushan, James A.; Kahl, M. Philip (1992). Storks, Ibises, and Spoonbills of the World. Academic Press. ISBN 978-0-12-322730-0.