Baldones ģerbonis ir Baldones pilsētas heraldiskais simbols. Heraldiskajā komisijā apstiprināts 1999. gada 25. aprīlī. 2010. gadā, par paraugu ņemot Baldones pilsētas ģerboni, tika izstrādāts Baldones novada ģerbonis.

Baldones ģerbonis
Detaļas
Īpašnieks Baldones pašvaldība
Ieviests 1999. g. 25. aprīlis
Vairogs Sudraba laukā sarkana vāvere, ar dabīgas krāsas priežu čiekuru ķepās; galvā — zilā laukā trīs zelta pilieni.

Ģerboņa apraksts: sudraba laukā sarkana vāvere, ar dabīgas krāsas priežu čiekuru ķepās, galvā — zilā laukā trīs zelta pilieni.[1]

Vēsture labot šo sadaļu

Pilsētas tiesības Baldonei tika piešķirtas 1991. gadā. 1994. un 1995. gadā Heraldikas komisija vērsa pilsētas domes uzmanību uz nepieciešamību izstrādāt priekšlikumus pilsētas ģerbonim, izmantojot vietējās tradīcijas, pilsētu raksturojošus simbolus.

Domes izsludinātajam konkursam skices iesūtīja E. Smilga, T. Muzikants, B. Barone u.c. 1996. gadā Heraldikas komisijai tika nosūtīts sekojošs pilsētas ģerboņa apraksts:

 
Vāverītes skulptūra Baldones sanatorijā (1938). Autors Voldemārs Jākobsons.
Baldones pilsētas ģerbonim it tradicionāla ģerboņa forma (vertikāls taisnstūris ar pusaplī noapaļotu apakšu). Fons - augšējās 2/3 dzeltenas, apakšējā 1/3 — zaļš fons. Uz dzeltenā fona attēlota vāvere ar egles čiekuru ķepās, attēla pamata līnija ir dzeltenā un zaļā laukuma robeža. Uz zaļā fona attēlots strauts-līklocis, kas sākas zem vāveres čiekura, pamazām paplašinoties, nobeidzas ģerboņa apakšējā pusloka centrā. Augšējā labajā un kreisajā stūrī — katrā pa vienai stilizētai egļu skujai (ornamentāls fragments). Krāsas: vāvere brūngani sarkana ar melnu kontūru. Skuju fragmenti — zaļi (tādi paši kā fona apakšējā daļā). Strauts (sēravots) — gaiši zils.

Paskaidrojuma rakstā bija minēts, ka Baldone attīstījusies kā atpūtas un dziedniecības vieta, kas jau no seniem laikiem ievērojama ar dziednieciskajiem sēravotiem. Baldones sanatorijā ir ierīkota sērūdens strūklaka ar vāverītes skulptūru, ar ko pilsētniekiem un apmeklētājiem sēravots lielākoties asociējas. Pilsēta ir mežu ieskauta un slavena ar mastu priedēm, tādēļ priedes simbolam jābūt ģerbonī. Visapkārt Baldonei ir izteikti pauguri (Riekstukalns, Morisonkalns, Lapteines kalns u.c.), tādēļ arī kalnu simbolam jābūt ģerbonī. Krāsas: pilsēta ģeogrāfiski izvietota relatīvi mazu nokrišņu zonā, tādēļ ģerbonī lietojams dzeltenais fons kā saulainas vasaras simbols; zaļais fons - meži, atpūtas zona.

Heraldikas komisija piedāvāja savu ģerboņa variantu - zelta laukā vāvere dabīgā krāsā. Šis piedāvājums pilsētas domi neapmierināja, norādot, ka šādi veidots, ģerbonis neko par pilsētu neizsaka un ka ģerbonī jābūt vāverei ar sērūdens strūklu tādā veidolā, kā skulptūrā.

1999. gadā Heraldikas komisija izmainīja ģerboņa dizainu un apstiprināja to tagadējā izskatā.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Baldones novads: Vēsture un simbolika Arhivēts 2016. gada 21. oktobrī, Wayback Machine vietnē.

Skatīt arī labot šo sadaļu