Arnolds Cveigs

Arnolds Cveigs; Arnold Zweig
Arnolds Cveigs (centrā) 1960. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1887. gada 10. novembrī ; Glogava, Vācijas Impērija; (mūsdienās Glogova, Polija)
Miris	1968. gada 26. novembrī (81 gads); Berlīne, VDR; (mūsdienās Vācija)
Tautība	ebrejs
Literārā darbība
Nodarbošanās	rakstnieks, sabiedrisks darbinieks
Valoda	vācu valoda
Žanri	romāni
Literatūras virzieni	reālisms
Augstskola	Breslavas Universitāte
	Ietekmējies no
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Arnolds Cveigs (vācu: Arnold Zweig; dzimis 1887. gada 10. novembrī, miris 1968. gada 26. novembrī) bija ebreju izcelsmes vācu rakstnieks.

Biogrāfija

Dzimis ebreju sedlinieka ģimenē. Studēja Breslavā, Minhenē, Berlīnē, Getingenē, Rostokā, Tībingenē. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājās armijā. Karoja Francijā, Ungārijā, Serbijā. Karā pieredzētais mainīja Cveiga pasaules uzskatu un viņš kļuva pacifists. Kara beigās dienēja Kauņā.

Pēc kara darbojās cionistu organizācijās. No 1923. gada strādāja avīzē Jüdische Rundschau. Divdesmitajos gados kļuva psihoanalīzes piekritējs, izgāja terapijas kursu pie Zigmunda Freida. No 1927. gada ilglaicīgi sarakstījās ar Freidu.

Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā, Cveigs emigrēja, iesākumā uz Čehoslovākiju, tad Šveici. Kādu laiku pavadījis Parīzē kopā ar Tomasu Mannu, Lionu Feihtvangeru, Annu Zēgersi un Bertoldu Brehtu, Cveigs devās uz Palestīnu, kur Haifā izdeva avīzi vāciski Orient. Vīlies cionismā, viņš pievērsās sociālismam.

1948. gadā pārcēlās uz VDR (tolaik PSRS okupācijas zonu). No 1950. līdz 1953. gadam bija Mākslas akadēmijas prezidents. 1958. gada Ļeņina Miera prēmijas laurāts.

20. gadsimta sešdesmitajos gados vairāki Arnolda Cveiga romāni ("1914. gada jaunā sieviete", "Ceļš uz troni", "Strīds par seržantu Grišu", "Verdenas mācība") tulkoti latviski. "Strīdu par seržantu Grišu" tulkoja izcils latviešu literāts un poliglots Valdis Bisenieks.^[1]

Bibliogrāfija (nepilna)

Aufzeichnungen über eine Familie Klopfer, 1911
Novellen um Claudia, 1912
Abigail und Nabal, 1912
Ritualmord in Ungarn, 1915
Quartettsatz von Schönberg, 1916
Judenzählung vor Verdun, 1916
Geschichtenbuch, 1916
Die Sendung Semaels, 1920
Das ostjüdische Antlitz, 1920
Gerufene Schatten, 1923
Frühe Fährten, 1925
Lessing, Kleist, Büchner, 1925
Das neue Kanaan, 1925
Die Umkehr des Abtrünnigen, 1925
Der Regenbogen, 1926
Der Spiegel des grossen Kaisers, 1926
Caliban oder Politik und Leidenschaft: Versuch über die menschlichen Gruppenleidenschaften dargetan am Antisemitismus, 1926
Gerufene Schatten, 1926
Der Streit um den Sergeanten Grischa, 1927
Juden auf der deutschen Bühne, 1928
Junge Frau von 1914, 1931
De Vriendt kehrt heim, 1932
Die Aufgabe des Judentums, 1933
Bilanz der deutschen Judenheit. Ein Versuch, 1934
Erziehung vor Verdun, 1935
Einsetzung eines Königs, 1937
Versunkene Tage, 1938
Bonaparte in Jaffa, 1939
Das Beil von Wandsbek, ivritā - 1943, vāciski - 1947
Die Feuerpause, 1954
Früchtekorb, 1956
Die Zeit ist reif, 1957
Traum ist teuer, 1962
Über Schriftsteller, 1967

Atsauces

↑ «Valdis Bisenieks. Cilvēks, kurš iztulkoja "Faustu"». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-12-04.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Arnolds Cveigs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)

[1] «Valdis Bisenieks. Cilvēks, kurš iztulkoja "Faustu"». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-12-04.

[1]