Arnolds Cveigs (vācu: Arnold Zweig, dzimis 1887. gada 10. novembrī, miris 1968. gada 26. novembrī) bija ebreju izcelsmes vācu rakstnieks.

Arnolds Cveigs
Arnold Zweig
Arnolds Cveigs (centrā) 1960. gadā
Arnolds Cveigs (centrā) 1960. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1887. gada 10. novembrī
Glogava, Vācijas Impērija
(mūsdienās Glogova, Karogs: Polija Polija)
Miris 1968. gada 26. novembrī (81 gads)
Berlīne, VDR
(mūsdienās Karogs: Vācija Vācija)
Tautība ebrejs
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, sabiedrisks darbinieks
Valoda vācu valoda
Žanri romāni
Literatūras virzieni reālisms
Augstskola Breslavas Universitāte

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis ebreju sedlinieka ģimenē. Studēja Breslavā, Minhenē, Berlīnē, Getingenē, Rostokā, Tībingenē. Pirmā pasaules kara laikā brīvprātīgi iestājās armijā. Karoja Francijā, Ungārijā, Serbijā. Karā pieredzētais mainīja Cveiga pasaules uzskatu un viņš kļuva pacifists. Kara beigās dienēja Kauņā.

Pēc kara darbojās cionistu organizācijās. No 1923. gada strādāja avīzē Jüdische Rundschau. Divdesmitajos gados kļuva psihoanalīzes piekritējs, izgāja terapijas kursu pie Zigmunda Freida. No 1927. gada ilglaicīgi sarakstījās ar Freidu.

Pēc nacistu nākšanas pie varas 1933. gadā, Cveigs emigrēja, iesākumā uz Čehoslovākiju, tad Šveici. Kādu laiku pavadījis Parīzē kopā ar Tomasu Mannu, Lionu Feihtvangeru, Annu Zēgersi un Bertoldu Brehtu, Cveigs devās uz Palestīnu, kur Haifā izdeva avīzi vāciski Orient. Vīlies cionismā, viņš pievērsās sociālismam.

1948. gadā pārcēlās uz VDR (tolaik PSRS okupācijas zonu). No 1950. līdz 1953. gadam bija Mākslas akadēmijas prezidents. 1958. gada Ļeņina Miera prēmijas laurāts.

20. gadsimta sešdesmitajos gados vairāki Arnolda Cveiga romāni ("1914. gada jaunā sieviete", "Ceļš uz troni", "Strīds par seržantu Grišu", "Verdenas mācība") tulkoti latviski. "Strīdu par seržantu Grišu" tulkoja izcils latviešu literāts un poliglots Valdis Bisenieks.[1]

Bibliogrāfija (nepilna) labot šo sadaļu

  • Aufzeichnungen über eine Familie Klopfer, 1911
  • Novellen um Claudia, 1912
  • Abigail und Nabal, 1912
  • Ritualmord in Ungarn, 1915
  • Quartettsatz von Schönberg, 1916
  • Judenzählung vor Verdun, 1916
  • Geschichtenbuch, 1916
  • Die Sendung Semaels, 1920
  • Das ostjüdische Antlitz, 1920
  • Gerufene Schatten, 1923
  • Frühe Fährten, 1925
  • Lessing, Kleist, Büchner, 1925
  • Das neue Kanaan, 1925
  • Die Umkehr des Abtrünnigen, 1925
  • Der Regenbogen, 1926
  • Der Spiegel des grossen Kaisers, 1926
  • Caliban oder Politik und Leidenschaft: Versuch über die menschlichen Gruppenleidenschaften dargetan am Antisemitismus, 1926
  • Gerufene Schatten, 1926
  • Der Streit um den Sergeanten Grischa, 1927
  • Juden auf der deutschen Bühne, 1928
  • Junge Frau von 1914, 1931
  • De Vriendt kehrt heim, 1932
  • Die Aufgabe des Judentums, 1933
  • Bilanz der deutschen Judenheit. Ein Versuch, 1934
  • Erziehung vor Verdun, 1935
  • Einsetzung eines Königs, 1937
  • Versunkene Tage, 1938
  • Bonaparte in Jaffa, 1939
  • Das Beil von Wandsbek, ivritā - 1943, vāciski - 1947
  • Die Feuerpause, 1954
  • Früchtekorb, 1956
  • Die Zeit ist reif, 1957
  • Traum ist teuer, 1962
  • Über Schriftsteller, 1967

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Valdis Bisenieks. Cilvēks, kurš iztulkoja "Faustu"». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-12-04.

Ārējās saites labot šo sadaļu