Kristīgā nacionālā savienība
Kristīgā nacionālā savienība (no 1928. gada — Kristīgā apvienība) bija politiskā partija Latvijā. Tā tika dibināta 1920. gadā un likvidēta 1934. gadā, līdz ar Ulmaņa apvērsumu. Partijas vadītājs bija Gustavs Reinhards.
| Kristīgā nacionālā savienība | |
|---|---|
| Vadītājs | Gustavs Reinhards |
| Dibināta | 1920. gadā |
| Likvidēta | 1934. gadā |
| Galvenā mītne |
 Rīga, Latvija |
| Ideoloģija | konservatīvisms, luterānisms |
|
| |
Partija tika dibināta 1920. gada sākumā. Tās izveidi iniciēja Gustavs Reinhards, Pāvils Jurjāns un Ernests Dzinters. Partijai pievienojās daļa Latvijas Tautas partijas politiķu, tai skaitā Andrejs Krastkalns.[1] 1928. gadā partija apvienojās ar Nacionālo strādnieku partiju un tika pārsaukta Kristīgo apvienību. 3. Saeimā kopā ar citām partijām veidoja Kristīgi saimniecisko bloku, 4. Saeimā — Kristīgo darba bloku.[1]
Partija vairākkārt pārstāvēta Ministru kabinetā: Antons Ozols bija kara (1928—1929) un tieslietu ministra amatā (1933—1934), Kārlis Voldemārs Beldavs bija izglītības ministrs (1934).[1]
Dalība Saeimas vēlēšanās
labot šo sadaļu| Gads | Vēlēšanas | Rezultāti (%) | Deputāti |
|---|---|---|---|
| 1920 | Satversmes sapulces vēlēšanas | 2,3 | 3 / 100 |
| 1922 | 1. Saeimas vēlēšanas | 4,2 | 4 / 100 |
| 1925 | 2. Saeimas vēlēšanas | 1,8 | 2 / 100 |
| 1928 | 3. Saeimas vēlēšanas | 2,7 | 4 / 100 |
| 1931 | 4. Saeimas vēlēšanas | 2,2 | 3 / 100 |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 Edmunds Griģis. «Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 3. daļa». Jaunā konservatīvā partija, 2015. gada 28. janvārī. Skatīts: 2015. gada 31. martā.