Ļipecka
Ļipecka (krievu: Липецк) ir pilsēta Krievijā, Ļipeckas apgabala centrs. Izvietojusies apgabala austrumdaļā Voroņežas upes krastos 445 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Maskavas. Ievērojams metalurģijas centrs.
Ļipecka | |||
---|---|---|---|
pilsēta | |||
Липецк | |||
Ļeņina laukums Ļipeckā | |||
| |||
Atrašanās vieta Ļipeckas apgabalā | |||
Koordinātas: 52°37′N 39°36′E / 52.617°N 39.600°EKoordinātas: 52°37′N 39°36′E / 52.617°N 39.600°E | |||
Valsts | Krievija | ||
Apgabals | Ļipeckas apgabals | ||
Dibināta | 1703. gadā | ||
Pilsētas statuss | 1779. gadā | ||
Platība | |||
• Kopējā | 320 km2 | ||
Augstums | 160 m | ||
Iedzīvotāji (2014) | |||
• kopā | 509 719 | ||
• blīvums | 1 592,9/km² | ||
Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Ļipecka Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuVēstures avotos pirmoreiz minēta 1284.—1284. gadā sakarā ar mongoļu iebrukumu, kura laikā pilsēta nodedzināta. Par pilsētas dibināšanas gadu uzskata 1703. gadu, kad Krievijas cars Pēteris I pavēlēja pie Ļipovkas upītes ietekas Voroņežā uzbūvēt dzelzs lietuves armijas un flotes vajadzībām.[1] Pie lietuvēm izveidojušos ciemu 1709. gadā nodēvēja par slobodu Ļipskije Zavodi (Липские Заводы). 1779. gadā pēc Katrīnas II pavēles slobodai tiek piešķirts apriņķa pilsētas statuss un tagadējais nosaukums. 1795. gadā rūpnīcas tika likvidētas un pārceltas uz Luhansku. 1806. gadā lielākā daļa pilsētas nodega ugunsgrēkā, pēc kura sākās pilsētas plānveida apbūve. Pilsētas atdzimšanā sākās līdz ar metalurģiskās rūpniecības atjaunošanu 1902. gadā dzelzceļa vajadzībām. 1954. gadā Ļipecka kļuva par jaunizveidotā Ļipeckas apgabala centru.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «О Липецке». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 9. janvārī. Skatīts: 2015. gada 18. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ļipecka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)