Eduards Laimiņš

Eduards Laimiņš (1882. gada 17. augusts — 1982. gada 16. februāris) bija latviešu virsnieks, inženieris un politiķis.

Eduards Laimiņš
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā 1924. gada 19. decembris — 1926. gada 18. decembris
Priekštecis	Pēteris Juraševskis
Pēctecis	Marģers Skujenieks
Amatā 1928. gada 24. janvāris — 1931. gada 26. marts
Priekštecis	Marģers Skujenieks
Pēctecis	Ansis Petrevics
Latvijas kara ministrs
Amatā 1929. gada 10. decembris — 1929. gada 19. decembris
Priekštecis	Antons Ozols
Pēctecis	Mārtiņš Vācietis
Amatā 1931. gada 27. marts — 1931. gada 5. decembris
Priekštecis	Mārtiņš Vācietis
Pēctecis	Jānis Balodis
Dzimšanas dati	1882. gada 17. augustā Trikātas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miršanas dati	1982. gada 16. februārī (99 gadu vecumā) Bostona, ASV
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latviešu zemnieku savienība

Biogrāfija

Dzimis Trikātas pagasta "Zaltēs" lauksaimnieka ģimenē. Pamatizglītību ieguvis Trikātas draudzes skolā. Pēc skolotāja Jēkaba Mūrnieka ierosmes Laimiņš 1899. gadā iestājās Ufas mērnieku skolā, kuru beidza 1902. gadā.

Pēc mērnieku skolas beigšanas iestājies Sanktpēterburgas Kara topogrāfu skolā. 1904. gadā beidzis topogrāfijas kursu, iegūstot virsnieka pakāpi kara topogrāfu korpusā. Bijis latviešu studentu korporācijas Latvia biedrs. 1927. gadā apbalvots ar Aizsargu Nopelnu krustu.

1939. gadā Rīgas pilsētas vecākais. Nacistu okupācijas laikā Laimiņš līdz 1944. gadam bija Nekustamo īpašumu pārvaldes priekšnieks. No 1944. līdz 1950. gadam bēgļu gaitās Vācijā. 1950. gadā izbraucis uz ASV, kur bijis Hārvarda Universitātes zinātniskais līdzstrādnieks. Miris Bostonā.