Eduards Strautnieks
Eduards Strautnieks (1886–1946) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks. Tautas padomes loceklis, Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministrs (pēc 14.03.1919.), Latvijas Satversmes sapulces deputāts.
| Eduards Strautnieks | |
|---|---|
 | |
| Latvijas Tieslietu ministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1886. gada 17. maijā Mežotnes pagasts, Kurzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati | 1946. gada 23. martā (59 gadu vecumā) |
| Tautība | latvietis |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1886. gada 17. maijā[1] Mežotnes pagastā, lauksaimnieka dēls. 1912. gadā beidza Maskavas Universitāti, pēc tam strādāja par advokātu Rīgā.
Pēc Februāra revolūcijas bija Republikāņu partijas līdzdibinātājs 1917. gada 7. aprīlī. Bija tās pārstāvis Demokrātiskajā blokā un Latvijas Tautas padomē.
Pēc Latvijas Pagaidu valdības izveides bija tās tieslietu ministra biedrs,[2] pēc 1919. gada 14. marta pildīja tieslietu ministra funkcijas Liepājā. Vēlāk strādāja Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā, kādu laiku bija laikraksta "Latvijas Sargs" redaktors.[3]
Pēc Latvijas okupācijas 1941. gadā bija Valsts bankas Latvijas Republikāniskā kantora juriskonsults. Kara gados dzīvoja savā saimniecībā "Mālenieki" Svitenes pagastā, 1944. gada rudenī devās bēgļu gaitās uz Vāciju.[4] Miris 1946. gada 23. martā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 4. daļa
- ↑ Senāta izveidošana Arhivēts 2020. gada 2. decembrī, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Augstākā tiesa Senāts
- ↑ Latvju enciklopēdijas 3. sējums, 1953.–1955.
- ↑ Un vēstures migla krīt Gunārs Rauzāns, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vecākais arhīvists, "Latvijas Vēstnesis" Nr. 96/97 (1556/1557); 25.03.1999.
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Pēteris Juraševskis |
Latvijas tieslietu ministrs 1919. gada 14. marts — 1919. gada 14. jūlijs |
Pēctecis: Edvins Magnuss |