Antons Juhņevičs (1905-1947) bija katoļu priesteris un nacionālās pretošanās kustības vadītājs Latgalē un Sēlijā. 1946. gadā apsūdzēts "pretpadomju nacionālistisko bandu organizēšanā un pretpadomju aģitācijā" un, pēc tribunāla sprieduma, sodīts ar nāvi.

Antons Juhņevičs
Antons Juhņevičs
Personīgā informācija
Dzimis 1905. gada 8. oktobrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Bikavas pagasts, Rēzeknes apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1947. gada 14. februārī (41 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Pilsonība Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās priesteris

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1905. gada oktobrī Bikavas pagastā. Studēja Rīgas Garīgajā seminārā un Ļubļinas universitātē. 1932. gadā viņu iesvētīja par priesteri. Bijis prāvests Viļānu, Daugavpils, Kombuļu, Atašienes un Vanagu draudzē. Otrā pasaules kara laikā savos sprediķos drosmīgi uzstājies gan pret vācu, gan padomju okupāciju. Baznīcas saimniecības telpās viņš slēpa vietējos vīriešus no mobilizācijas nacistu un padomju armijā.

Pēc atkārtotās Latvijas austrumdaļas okupācijas 1944. gada vasarā ar segvārdu Vientulis pievienojās nacionālajiem partizāniem. 1945. gada 28. janvārī tika atvairīts čekistu uzbrukums Vanagu baznīcai, bet 1945. gada 24. augustā priesteris Juhņevičs tika ievēlēts par Tēvzemes Sargu (partizānu) Apvienības (LTS(p)A) prezidija priekšsēdētāju. Viņa vietniece bija nelegālā laikraksta "Tēvzemes Sargs" atbildīgā redaktore Valerija Mundure. Apvienības statūtos bija teikts, ka LTS(p)A mērķis ir demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atgūšana un tās starptautiskā stāvokļa nodrošināšana. 1945. gada beigās čekisti arestēja 33 ģimenes no Vārkavas apkārtnes un aizveda uz Daugavpils cietumu. Lai glābtu savas draudzes locekļu dzīvību, 1946. gada 8. janvārī A. Juhņevičs labprātīgi legalizējās,[1] bet 24. aprīlī VDK darbinieki viņu Vanagos arestēja. Pēc kara tribunāla sprieduma viņu 1947. gada 14. februārī nošāva Rīgas Centrālcietumā.[2]

Garīgā kalpošana labot šo sadaļu

Piemiņa labot šo sadaļu

2005. gada 11. jūnijā Rīgas Matīsa kapos atklāja memoriālu Centrālcietumā nogalināto piemiņai. Vārkavas novada dome un Latvijas Nacionālo partizānu apvienība 2005. gada 8. oktobrī ar piemiņas dievkalpojumu un plāksnes atklāšanu svinēja Antona Juhņeviča 100 gadu jubileju. 2012.-2014. gadā par A. Juhņeviču tika uzņemta filma "Segvārds Vientulis".

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Tautas pretestības dzejniece Diena, Anna Rancāne 2005. gada 7. jūnijā
  2. nekropole.info