Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Jēkabpils novada Atašienes pagasta centrā, apdzīvotajā vietā Atašienē. Baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.

Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
Atašienes katoļu baznīca
Atašienes baznīca (Latvija)
Atašienes baznīca
Atašienes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Jēkabpils novads, Atašienes pagasts, Atašiene
Koordinātas 56°32′45″N 26°23′59″E / 56.54583°N 26.39972°E / 56.54583; 26.39972Koordinātas: 56°32′45″N 26°23′59″E / 56.54583°N 26.39972°E / 56.54583; 26.39972
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1937
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Viktors Naglis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1931
Celtniecības beigas 1937
Specifikācija
Garums 32 m
Platums 16 m
Būvmateriāli ķieģeļu un laukakmeņu mūra
Oficiālais nosaukums: Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
Aizsardzības numurs 8905
Vērtības grupa Vietējās nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 2013. gada 29. maijs

Atašienes pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1804. gadā par draudzes un muižtura Borha līdzekļiem, veltot to Svētā Kārļa Boromeja godam. 1869. gadā ar Atašienes grāfa Borha un Augusta Višņevska atbalstu to prāvests J. Visockis pārveidoja un paplašināja. Pēc pārbūves tā kļuva 223 m² liela viennavas celtne ar diviem torņiem. Baznīcas fasādē bija strupināts zelmenis, virs kura atradās kubs, bet virs tā — piramīda. Dievnamam bija vairākas ieejas durvis — galvenā ieeja, ieeja no sāniem un ieeja no sakristejas. Tai bija nelieli logi, dēļu grīda, bet kora telpas balstījās uz koka pīlāriem. Baznīcā atradās divi ar kokgriezumiem greznoti koka altāri. Galvenajā altārī bija Jaunavas Marijas glezna, bet sānu altārī Jēzus Kristus tēls. Evaņģēlija pusē bija biktskrēsls, virs kura atradās ambona.

Par jaunas Atašienes baznīcas celtniecību sāka rūpēties prāvests Boļeslavs Grišāns, kurš ar draudzes locekļu atbalstu sagādāja celtniecības materiālus, kā arī lūdza arhitektam Pavlovam izstrādāt projektu. 1931. gadā tika likti jaunās baznīcas pamati, kurus iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. 1932. gadā prāvests Grišāns tika pārcelts uz Krāslavas draudzi, bet viņa vietā nāca prāvests Vladislavs Jankovskis, kurš turpināja iesāktos darbus. Dievnama mūrēšanas darbus vadīja Rēzeknes meistars Kulakovs, bet namdara darbus veica Prezmas meistars Romančuks. Baznīcu uzcēla 1937. gadā, to septembra pēdējā svētdienā konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot Sāpju Dievmātes un Svētā Kārļa Boromeja godam.[2]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Viktors Naglis.[1] Atašiene ilgus gadus bija Stirnienes draudzes filiāle, tikai 1916. gadā tā atdalījās no Stirnienes draudzes un kļuva par patstāvīgu draudzi. Draudzei ir viena — Atašienes kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

labot šo sadaļu

Draudzes lielākie svētki ir Jaungads, Jaunavas Marijas šķīstīšanas svētki, Svētā Jāzepa diena, Debeskāpšanas svētki, Kristus Miesas svētki, Svētās Annas diena, Jaunavas Marijas sāpju svētki, Svētā Kārļa diena.

Tehniska informācija

labot šo sadaļu

Atašienes baznīca ir divtorņu laukakmeņu mūra celtne ar skārda jumtu un flīžu grīdu. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs. Galvenajā altārī iespējams aplūkot Sāpju Dievmātes svētbildi.

Ārējās saites

labot šo sadaļu
  1. 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 33.lpp.