Atašienes baznīca
Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Jēkabpils novada Atašienes pagasta centrā, apdzīvotajā vietā Atašienē. Baznīca ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis.
| Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Atašienes katoļu baznīca | |
  Atašienes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Jēkabpils novads, Atašienes pagasts, Atašiene |
| Koordinātas | 56°32′45″N 26°23′59″E / 56.54583°N 26.39972°EKoordinātas: 56°32′45″N 26°23′59″E / 56.54583°N 26.39972°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1937 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Viktors Naglis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1931 |
| Celtniecības beigas | 1937 |
| Specifikācija | |
| Garums | 32 m |
| Platums | 16 m |
| Būvmateriāli | ķieģeļu un laukakmeņu mūra |
| Oficiālais nosaukums: Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 8905 |
| Vērtības grupa | Vietējās nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2013. gada 29. maijs |
Vēsture
labot šo sadaļuAtašienes pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1804. gadā par draudzes un muižtura Borha līdzekļiem, veltot to Svētā Kārļa Boromeja godam. 1869. gadā ar Atašienes grāfa Borha un Augusta Višņevska atbalstu to prāvests J. Visockis pārveidoja un paplašināja. Pēc pārbūves tā kļuva 223 m² liela viennavas celtne ar diviem torņiem. Baznīcas fasādē bija strupināts zelmenis, virs kura atradās kubs, bet virs tā — piramīda. Dievnamam bija vairākas ieejas durvis — galvenā ieeja, ieeja no sāniem un ieeja no sakristejas. Tai bija nelieli logi, dēļu grīda, bet kora telpas balstījās uz koka pīlāriem. Baznīcā atradās divi ar kokgriezumiem greznoti koka altāri. Galvenajā altārī bija Jaunavas Marijas glezna, bet sānu altārī Jēzus Kristus tēls. Evaņģēlija pusē bija biktskrēsls, virs kura atradās ambona.
Par jaunas Atašienes baznīcas celtniecību sāka rūpēties prāvests Boļeslavs Grišāns, kurš ar draudzes locekļu atbalstu sagādāja celtniecības materiālus, kā arī lūdza arhitektam Pavlovam izstrādāt projektu. 1931. gadā tika likti jaunās baznīcas pamati, kurus iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. 1932. gadā prāvests Grišāns tika pārcelts uz Krāslavas draudzi, bet viņa vietā nāca prāvests Vladislavs Jankovskis, kurš turpināja iesāktos darbus. Dievnama mūrēšanas darbus vadīja Rēzeknes meistars Kulakovs, bet namdara darbus veica Prezmas meistars Romančuks. Baznīcu uzcēla 1937. gadā, to septembra pēdējā svētdienā konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot Sāpju Dievmātes un Svētā Kārļa Boromeja godam.[2]
Draudze
labot šo sadaļuDraudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Viktors Naglis.[1] Atašiene ilgus gadus bija Stirnienes draudzes filiāle, tikai 1916. gadā tā atdalījās no Stirnienes draudzes un kļuva par patstāvīgu draudzi. Draudzei ir viena — Atašienes kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
labot šo sadaļuDraudzes lielākie svētki ir Jaungads, Jaunavas Marijas šķīstīšanas svētki, Svētā Jāzepa diena, Debeskāpšanas svētki, Kristus Miesas svētki, Svētās Annas diena, Jaunavas Marijas sāpju svētki, Svētā Kārļa diena.
Tehniska informācija
labot šo sadaļuAtašienes baznīca ir divtorņu laukakmeņu mūra celtne ar skārda jumtu un flīžu grīdu. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs. Galvenajā altārī iespējams aplūkot Sāpju Dievmātes svētbildi.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vēsture Arhivēts 2011. gada 10. jūlijā, Wayback Machine vietnē.
- Vecās baznīcas attēls
- Attēli
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 16. septembrī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 33.lpp.