Valsts drošības komiteja

(Pāradresēts no VDK)

Valsts drošības komiteja, saīsinājumā VDK (krievu: Комитет государственной безопасности, КГБ), bija PSRS valsts drošības aģentūra. Izveidota 1954. gada 13. martā, atdalot no Valsts drošības ministrijas vairākas pārvaldes, dienestus un nodaļas. VDK sastāvā ietilpa valsts drošības institūcijas, robežsardzes karaspēks, valdības sakaru karaspēks, pretizlūkošanas institūcijas, mācību iestādes un zinātniski pētnieciskās iestādes. Sākotnēji tā bija pakļauta Ministru Padomei, bet 1978. gadā, kad VDK priekšsēdētājs bija Jurijs Andropovs, tika panākta komitejas statusa paaugstināšana un nepakļaušana Ministru Padomei. Likvidēta 1991. gada 3. decembrī.

Valsts drošības komiteja
Комитет государственной безопасности
Aģentūras pārskats
Izveidota 1954. gada 13. martā
Priekš
Izjukusi 1991. gada 3. decembrī
Veids Valsts drošība
Jurisdikcija Karogs: Padomju Savienība PSRS
Galvenā mītne Maskava, Karogs: Padomju Savienība PSRS
Moto Верность Партии — Верность Родине
Iestāde pakļauta PSRS MP (1954—1978)
PSKP CK (1954—1990)
PSRS prezidents (1990—1991)
PSRS AP (1991)

Okupācijas periodā Latvijas Republikas teritorijā darbojās Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, kura formāli bija pakļauta Latvijas PSR Ministru padomei.

Uz VDK pamatiem 1992. gadā pēc prezidenta Jeļcina rīkojuma izveidoja Krievijas Federācijas Drošības ministriju (Министерство безопасности Российской Федерации), ko 1993. gadā pārveidoja par Krievijas Federācijas Federālo pretizlūkošanas dienestu (Федеральная служба контрразведки Российской Федерации), bet 1995. gadā par Krievijas Federācijas Federālo drošības dienestu (Федеральная служба безопасности Российской Федерации, (ФСБ России)).

Padomju drošības dienesta nosaukumu maiņa

labot šo sadaļu

VDK priekšsēdētāji

labot šo sadaļu

VDK pārvaldes

labot šo sadaļu
  • Pirmā galvenā pārvalde — ārējā izlūkošana
  • Otrā galvenā pārvalde — iekšējā drošība un pretizlūkošana
  • Trešā galvenā pārvalde (Īpašā nodaļa) — militārā pretizlūkošana
  • 4. pārvalde — cīņa ar pretpadomju elementiem (1954. — 1960.), drošība transportā (1981. — 1991.)
  • 5. pārvalde — ekonomiskā drošība (1954. — 1960.), cīņa ar pretpadomju elementiem, baznīcu, sektām u.c. (1967. — 1989.)
  • 6. pārvalde — drošība transportā (1954. — 1960.), ekonomiskā pretizlūkošana un rūpnieciskā drošība (1982. — 1991.)
  • 7. pārvalde — operatīvie meklēšanas darbi
  • 8. galvenā pārvalde — šifrēšana—dešifrēšana un sakaru nodrošināšana
  • 9. pārvalde — partijas un valdības vadītāju apsardze
  • 10. pārvalde — Maskavas Kremļa komendanta pārvalde (1954. — 1958.)
  • 14. pārvalde — medicīna, veselības aizsardzība
  • 15. pārvalde — aizsargājamu objektu darbības nodrošināšana
  • 16. pārvalde — elektroniskā izlūkošana, radiopārtveršana un dešifrēšana (1973. — 1991.)
  • Robežsardzes karaspēka galvenā pārvalde
  • Operatīvi tehniskā pārvalde
  • Militāro objektu celtniecības pārvalde

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja

labot šo sadaļu

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas gadiem ilgi notika diskusijas par Latvijas PSR VDK kartotēkas ("Čekas maisu") publiskošanu. VDK zinātniskās izpētes komisija 2015. gadā pieņēma lēmumu, ka vēsturiskās patiesības, vārda brīvības un sabiedrības saliedētības vārdā Latvijas PSR VDK dokumentus jānodod atklātībai un brīvai pētniecībai.[1] 2018. gada 20. decembrī kartotēka tika atvērta publiskai apskatei internetā.[2]

  1. Linda KUSIŅA-ŠULCE. «Sadarbību ar VDK atzinuši Andrejevs, Lācis, Taivans, Rokpelnis. Ko gaida pārējie 500?». LA.lv (latviešu), 27.12.2017. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-09-28. Skatīts: 2018-12-27.
  2. Guntars Laganovskis. «Papildināts: Publisko VDK dokumentus - LV portāls». lvportals.lv (latviešu), 19.12.2018. Skatīts: 2018-12-27.

Ārējās saites

labot šo sadaļu