Gaigalavas pagasts

(Pāradresēts no Bikavas pagasts)

Gaigalavas pagasts ir Rēzeknes novada teritoriāla vienība tā ziemeļos. Robežojas ziemeļos ar Balvu novada Bērzpils un Krišjāņu pagastiem, austrumos ar Nautrēnu, Strūžānu un Dricānu pagastiem, dienvidos ar Rikavas pagastu, rietumos ar Nagļu un Madonas novada Ošupes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Gaigalavā.

Gaigalavas pagasts
Gaigalavas pagasts LocMap.png
Novads: Rēzeknes novads
Centrs: Gaigalava
Platība: 192,6 km2
Iedzīvotāji (2010): 1048[1]
Blīvums: 5.4 iedz./km2
Gaigalavas pagasts Vikikrātuvē

DabaLabot

HidrogrāfijaLabot

UpesLabot

Gaigalavas pagastā tek piecas upes - Rēzekne, Iča, Aiviekste, Maziča un Krēsle.

EzeriLabot

Gaigalavas pagastā ir septiņi ezeri - daļa Lubāna ezera, Lielais Kūriņš, Mazais Kūriņš, Lielais Svietiņu ezers, Mazais Svietiņu ezers, Guļbeits, Akleits. Pagastā atrodas bijušās Nagļu zivsaimniecības Kvāpānu dīķi.

VēstureLabot

1925. gadā Bikavas pagastu pārdēvēja par Gaigalavas pagastu. 1935. gadā Rēzeknes apriņķa Gaigalavas pagasta platība bija 126,35 km² un tajā dzīvoja 3683 iedzīvotāji.[2] 1945. gadā pagastā izveidoja Gaigalavas, Garanču, Nagļu un Stružānu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Gaigalavas ciems ietilpis Viļānu apriņķī (1947-1949) un Viļānu (1949-1962) un Rēzeknes (pēc 1962. gada) rajonos. Gaigalavas ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Stružānu ciemu, 1962. gadā — Garanču ciema kolhoza «Gaigalava» teritoriju, 1973. gadā daļu teritorijas pievienoja Nagļu ciemam, 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Stružānu ciemam.[3] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Gaigalavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rēzeknes novadā

Ievērojamas personībasLabot

  • Antons Juhņevičs (1905. gada 8. oktobris Gaigalavas pagasts - 1947. gada 14. februāris, Rīga, nošauts), katoļu priesteris, nacionālo partizānu vadītājs, PSRS okupācijas represiju upuris;
  • Vladislavs Litaunieks (1909. gada 28. augusts - 1941. gada 24. jūnijs, Daugavpils, nošauts), katoļu priesteris, PSRS okupācijas represiju upuris;
  • Joņs Seiļs (1832. gada marts, Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža - 1928. gada 18. aprīlis, Gaigalavas pagasta Dērvanienes-Seiļu sādža, apbedīts Bikovas kapos), arī Dzīsmu Joņs latgaliešu dziesminieks, rokraksta literatūras pārstāvis.

SaimniecībaLabot

TransportsLabot

Izglītība un kultūraLabot

IedzīvotājiLabot

Apdzīvotās vietasLabot

Gaigalavas pagasta centrs atrodas Gaigalavā. Gaigalavas pagastā atrodas 41 ciems, no tiem 2 vidējciemi, 7 mazciemi un 32 skrajciemi. Lielākās no tām ir Gaigalava - 240 iedzīvotāji (kopā ar Bikovu), Strūžāni - 113, Dziļāri - 56, Strūžānu Jaunsaimnieki - 43, Kraukļi - 34, Garanči - 34, Žogotas - 30 un Puisāni - 30.

Ciems Ciema statuss Iedzīvotāju skaits (Gads) Piezīmes
Apšinieki skrajciems 13 (2004)
Atlaka skrajciems 7 (2004)
Bikava skrajciems
Brīžusola skrajciems 17 (2004)
Cīmota skrajciems
Cīmotas Foļvarka skrajciems 12 (2004)
Čakši skrajciems 6 (2004)
Dērvaniene skrajciems 14 (2018)
Drobas skrajciems
Dūleņas skrajciems 25 (2004)
Dziļāri skrajciems 56 (2018)
Gaigalava vidējciems 249 (2015) pagasta centrs
Garanči mazciems 34 (2004)
Gribuļi mazciems 14 (2004)
Karitoni skrajciems 9 (2018)
Kozori skrajciems 16 (2004)
Kraukļi skrajciems 34 (2004)
Krēsle skrajciems 13 (2004)
Kučkauški skrajciems 5 (2004)
Kuderi skrajciems 6 (2004)
Līpusola skrajciems
Loči skrajciems 14 (2004)
Meirāni mazciems 16 (2004)
Puisāni mazciems 30 (2004)
Putni skrajciems 24 (2010)
Pūdinova mazciems 22 (2004)
Ruskuļi skrajciems 6 (2004)
Sauleskalns skrajciems 10 (2004)
Staudži skrajciems 26 (2004)
Stribas skrajciems 4 (2004)
Strūžāni vidējciems 113 (2004)
Strūžānu Jaunsaimnieki skrajciems 43 (2004)
Strūžānu sala skrajciems 15 (2004)
Susekļi skrajciems
Svieteņi skrajciems 16 (2004)
Šaureites mazciems 21 (2004)
Ūzulsola skrajciems
Vējpļavas mazciems 18 (2004)
Vilneica skrajciems 12 (2004)
Žogotas skrajciems 30 (2018)
Žogotkokts skrajciems

AtsaucesLabot

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  3. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9