Antonijs Urbšs
Antonijs Urbšs (dzimis 1879. gada 29. novembrī Lietuvā, miris 1965. gada 17. augustā Montserratas klosterī) bija Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes pirmais bīskaps, ordinēts 22.03.1903, nominēts 29.04.1938., konsekrēts 29.06.1938.
Antonijs Urbšs | |
---|---|
Baznīcas vārds | Antonijs Urbšs |
Valsts | Latvija |
Dzimis | 1879. gada 29. novembrī Rokišķi, Krievijas Impērija (tagad Lietuva) |
Miris | 1965. gada 17. augustā (85 gadu vecumā) Monseratas klosteris, Spānija |
Apglabāts | Monseratas klosteris, Katalonija, Spānija |
Liepājas bīskaps | |
Inkardinācija | Liepājas diecēze |
Ticība | Katolisms |
Rits | Romas katoļu baznīca |
Tituls | Viņa Ekselence Liepājas diecēzes bīskaps, Pontificio Solio Adstans |
Bīskapa pastorālie amati | |
1.amats | Liepājas bīskaps |
Laiks | 29.06.1938. - 11.08.1965. |
Ordinācija | |
Priesteris | 1903. gadā Pēterpils — Hieronims Boļeslavs Klopotovskis |
Bīskaps (nominēts) | 1938. gada 29. aprīlī |
Bīskaps (konsekrēts) | 1938. gada 29. jūnijā Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle — Antonino Arata |
Biogrāfija
labot šo sadaļuAntonijs Urbšs dzimis 1879. gada 29. novembrī Rokišķos Lietuvā. Desmit gadu vecumā zaudējot tēvu, gādību par zēnu uzņēmās viņa mātes brālis Vārkavas Vissvētās Trīsvienības draudzes prāvests Dovgialovičs. Tāpēc daļu bērnības un skolas gadus pavadījis Vārkavā, kur ieguvis arīizglītību. 1898. gadā iestājies Pēterpils Garīgajā seminārā, kuru beidzis 1903. gadā un tajā pašā gadā Pēterpilī, Mogiļevas arhibīskaps metropolīts Hieronims Boļeslavs Klopotovskis Antoniju Urbšu ordinējis par priesteri.[1]
1922. gadā tika nozīmēts par bīskapa padomnieku un Rīgas arhidiecēzes prosinodālo tiesnesi, 1924. gadā iecelts par Svētā tēva kambarkungu jeb monsinjoru, 1937. gadā paaugstināts par prelātu. 1944. gada 9. septembrī izvests uz Vāciju, kur apmeties uz dzīvi Loras kapucīnu klosterī. Beidzoties Otrajam pasaules karam, apmeklējis latviešu nometnes amerikāņu un britu zonā, dalīdams Svēto sakramentu un dodams garīgo stiprinājumu. Kartūziešu abata aicināts, 1949. gada pavasarī kopā ar savu sekretāru prelātu Novicki devies uz Spāniju, kur apmeties Montserratas benediktiešu klosterī.
Spānijā Urbšs palīdzējis vietējiem bīskapiem — celebrēja, izdalīja Iestiprināšanas sakramentu, iesvētīja jaunos priesterus, kā arī apmeklēja draudzes. Montserratā 1953. gada 22. martā, priesterības zelta jubilejā saņēmis no pāvesta Pija XII pāvesta "Pontificio Solio Adstans" jeb troņasistenta titulu un privilēģijas, kas pienākas šim goda titulam. Līdz 1953. gadam Antonijs Urbšs tika piešķīris Iestiprināšanas sakramentu 14 000 ticīgo, 240 kandidātiem uz priesterību piešķīris zemākas un augstākas svētības. Liepājas bīskaps skaitījies līdz pat savai nāvei. Miris 1965. gada 17. augustā Spānijā, apbedīts Montserrata klostera kriptā, vēlāk blakus viņam apbedīts prelāts Novickis.[2]
Garīgā kalpošana
labot šo sadaļuNo 1903. līdz 1904. gadam ir Varakļānu Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes vikārs. 1904. gadā uz īsu brīdi kļūst par Dagdas Vissvētās Trīsvienības draudzes vikāru. No 1904. līdz 1911. gadam ir Rīgas Svētā Franciska draudzes vikārs. 1911. gadā kļūst par Kaunatas Vissvētākās Jaunavas Marijas draudzes prāvestu. No 1911. līdz 1920. gadam ir Daugavpils Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas draudzes prāvests. No 1920. līdz 1938. gadam ir Ludzas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas draudzes prāvests un Ludzas dekanāta dekāns.
1938. gadā nominēts par jaunizveidotās Liepājas bīskapijas bīskapu ar pāvesta Pija XI bullu "Commissum Humilitati Nostrae".[3] No 1938. līdz 1965. gadam ir Liepājas bīskaps, arhibīskapa metropolīta sufragans.[4]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ Cakuls, J. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. 320.lpp.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu priesteri. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 1996. 320.-321. lpp.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu Baznīcas vēstures materiāli. 20. gadsimts. Rīga:Rīgas Metropolijas kūrija, 2001. 59.lpp.
- ↑ www.catholic-hierarchy.org