Vikipēdija

Amerikāņu imperiālisms

Amerikāņu imperiālisms ir termins, ko lieto, lai kritiski izteiktos pret Amerikas Savienoto Valstu īstenoto ārpolitiku un ekonomisko, politisko, militāro un kulturālo ietekmi uz citām valstīm.

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes atbalstītā apvērsumā pie varas nākušais Čīles diktators Augusto Pinočets spiež roku ASV prezidentam Džordžam H. V. Bušam.

Par Amerikāņu imperiālismu dēvē gan 19. gadsimtā notikušo ASV teritoriālo izplešanos uz rietumiem — teritoriju nopirkšanu no Francijas un atņemšanu Spānijas Impērijai un Meksikai —, gan vēlāk īstenoto ārpolitiku, piemēram, Vjetnamas karu, Irākas karu, kā arī citas militāras un politiskas iejaukšanās.

Imperiālisma atzīšana

labot šo sadaļu

ASV pirmais prezidents Džordžs Vašingtons Savienotās Valstis sauca par „mazuli — impēriju” (Infant empire).[1]

Bez šaubām pienāks diena, kad šajai valstij būs kāds svars impēriju mērogā.

Viens no Savienoto Valstu dibinātājiem, Tomass Džefersons, 18. gadsimta beigās gaidīja Spānijas Impērijas sabrukumu „līdz mūsu iedzīvotāji var kļūt pietiekami attīstīti, lai to iegūtu gabalu pa gabalam.” Savukārt Bendžamins Franklins rakstīja: „Princis, kas iegūst jaunu teritoriju [..] aizvāc pamatiedzīvotājus, lai atbrīvotu vietu saviem cilvēkiem, [..] var pareizi tikt dēvēts par nācijas [tēvu].”[2] Noams Čomskis runā Bostonas Universitātē 2008. gadā sacīja, ka „Savienotās Valstis ir vienīgā pastāvošā valsts, cik es zinu, vienīgā tāda, kas jebkad pastāvējusi, kas ir nepārprotami radīta kā impērija”.[3]

ASV prezidenta Džordža V. Buša vecākais padomnieks un galvenais politiskais stratēģis Karls Rovs 2004. gadā sacīja:

Mēs tagad esam impērija, un kad mēs rīkojamies, mēs radām savu realitāti. Un kamēr jūs pētīsiet šo realitāti — saprātīgi jūs to darīsiet — mēs atkal rīkosimies un radīsim citas, jaunas realitātes, kuras jūs arī varēsiet pētīt, un tā lietas turpmāk notiks. Mēs esam vēstures aktieri... un jūs, visi jūs, paliksiet tikai, lai pētītu, ko mēs darām.

Savukārt Džordža V. Buša aizsardzības sekretārs Donalds Ramsfelds noliedza Savienoto Valstu imperiālismu.

Mēs necenšamies kļūt par impērijām. Mēs neesam imperiālistiski. Un nekad neesam bijuši. Nevaru iedomāties, kāpēc būtu pat jāuzdod tāds jautājums.

Teritoriālā izplešanās

labot šo sadaļu
 
ASV teritoriālā izplešanās.

1803. gadā ASV iegādājās Francijas Luiziānu, divkāršojot savu teritoriju. 1819. gadā Savienotās Valstis no Spāņu Amerikas neatkarību karu novārdzinātās Spānijas iegādājās Floridu.

1845. gadā ASV anektēja Teksasas Republiku, kuras robežas ar Meksiku bija noteiktas Velasko līgumā. Toreiz anektētās teritorijas atrodas mūsdienu ASV štatos Teksasā, Ņūmeksikā, Oklahomā, Kanzasā, Vaiomingā un Kolorādo. Tā kā Teksasas Republika bija kādreizējā Meksikas teritorija, Meksikas prezidents Antonio Lopess de Santa Anna aneksiju nosauca par "līdzvērtīgu kara pieteikumam". ASV prezidents Džons Tailers aneksijas līgumu parakstīja 1844. gada aprīlī, bet kongress to apstiprināja 1845. gada 28. februārī.

Pēc Teksasas aneksijas un ASV centieniem iegūt vairāk teritoriju rietumos (no Ņūeisisas līdz Riograndes upei) sākās Amerikas—Meksikas karš (1846.—1848.), kurš beidzās ar ASV uzvaru; Meksika atzina Savienoto Valstu tiesības uz Teksasu un tika noteiktas jaunas robežas (uz Riograndes upes).

1867. gadā par 7,2 miljoniem dolāru ASV no Krievijas iegādājās Aļasku.

1898. gadā, uzsprāgstot ASV karakuģim USS Maine, sākās Spānijas—ASV karš. ASV uzvarēja un tika noslēgts Parīzes līgums, kas paredzēja, ka Spānija dod neatkarību Kubai, atdod Puertoriko un Guamu Savienotajām Valstīm, kā arī par 20 miljoniem dolāru pārdod Savienotajām Valstīm Filipīnas. Nespēdama aizsargāt savas atlikušās kolonijas Okeānijā — Marianas salas, Karolīnu salas un Palau —, Spānija tās par 25 miljoniem dolāru pārdeva Vācijai. Pēc Pirmā pasaules kara tās pārvaldīja Japānas impērija, bet pēc Otrā pasaules kara — ASV.

1893. gadā grupa amerikāņu gāza Havaju Karalisti un izveidoja Havaju Republiku. 1897. gadā ASV prezidents Viljams Makinlijs parakstīja Havaju aneksijas līgumu ar Havaju Republiku.

1903. gadā ASV armija ieradās Kolumbijas provincē Panamā, ieņēma to un pasludināja neatkarīgu republiku. Tajā pašā gadā jaunā Panamas Republika Savienotajām Valstīm atdeva daļu savas teritorijas — Panamas kanāla zonu — , lai tajā varētu izbūvēt Panamas kanālu. Panamas kanāla zonu Panama atguva 1999. gadā.

Politiskais imperiālisms

labot šo sadaļu

Pēc vairākiem avotiem ASV izmanto militāras iejaukšanās, militāru grupējumu atbalstīšanu un apvērsumu organizēšanu, lai atbrīvotos no sev nevēlamiem režīmiem un aizstāvētu savas intereses ārzemēs.[7][8][9][10]

Sākot no 1823. gadā ASV noteica savas tiesības uz Latīņameriku ar Monro doktrīnu, kas paredzēja, ka Eiropas valstu mēģinājumi kontrolēt Latīņamerikas valstis uzskatāmi par "nedraudzīgu nostāšanos pret Savienotajām Valstīm".[11] 1904. gadā prezidents Teodors Rūzvelts doktrīnu papildināja ar Rūzvelta papildinājumu (Roosevelt Corollary), kas paredzēja, ka Savienotās Valstis iejauksies Eiropas un Latīņamerikas konfliktos un īstenos Eiropas leģitīmos mērķus Latīņamerikā.

Latīņamerika

labot šo sadaļu

ASV savas pastāvēšanas vēsturē ir regulāri iejaukušās Latīņamerikas valstīs. Daži no piemēriem ir ASV Nikaragvas okupācija, Gvatemalas pilsoņu karš, Cūku līča iebrukums, ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes atbalstītais Čīles 1973. gada apvērsums, kontru trenēšana Nikaragvas revolūcijā, 2002. gada Venecuēlas apvērsuma mēģinājums, 2004. gada Haiti apvērsums un 2009. gada Hondurasas apvērsums.[7][8]

Amerikas skola

labot šo sadaļu

1946. gadā ASV Aizsardzības departaments izveidoja Amerikas skolu (School of Americas) — iestādi, kurā trenēt armijniekus cīņai Latīņamerikā pret kreisajiem grupējumiem un valdībām. No skolas, kurā 1980. gados mācīja spīdzināšanu,[12] nākuši vairāki Latīņamerikas diktatori, brutālo režīmu un to armiju vadoņi, kā arī nāves vienību līderi un biedri. Zināmākie absolventi ir Argentīnas diktatori Horhe Rafaels Videla, Leopoldo Galtjeri un Roberto Edvardo Viola, Bolīvijas diktators Ugo Bansers, Pinočeta diktatūras laika Čīles slepenpolicijas direktori Rauls Iturjaga un Manuels Kontrerass, Ekvadoras diktators Giljermo Rodrigess, Salvadoras nāves vienību vadītājs Roberto Daubvisjons, Gambijas autoritārais prezidents Jahja Džamehs, Gvatemalas diktatori Efraīns Rioss Monts un Oto Peress Molina, kā arī Panamas diktators Manuels Norjega.

Tuvie Austrumi

labot šo sadaļu

Tuvajos Austrumos zināmākās ASV iejaukšanās ir CIP atbalstītais Irānas 1953. gada apvērsums, Afganistānas karš (1979.—1989.) (kurā ASV atbalstīja islāmistu ekstrēmistus modžahedus), Irānas—Irākas karš, kura laikā ASV sniedza atbalstu Irākai, Līča karš, Iebrukums Afganistānā (2001.), Iebrukums un okupācija Irākā, iebrukums Lībijā un islāmistu ekstrēmistu atbalstīšana[13][14] Sīrijas pilsoņu karā.

Austrumāzija

labot šo sadaļu
 
Savienoto Valstu helikopters Vjetnamā izsmidzina oranžo aģentu.

Viens no viszināmākajiem ASV kariem Austrumāzijā ir Vjetnamas karš, kurā ASV cīnījās gan pret Ziemeļvjetnamu, gan pret Dienvidvjetnamas kreiso partizānu organizāciju Vjetkongu. ASV izmantoja toreiz vēl neaizliegtus ķīmiskos ieročus, piemēram, oranžo aģentu. Lai iznīcinātu lauksaimniecības zemi un mežus, kur slēpties partizāniem, ASV ar ķīmiskajiem ieročiem apsmidzināja 10% Dienvidvjetnamas teritorijas jeb 20% Dienvidvjetnamas mežu teritorijas.[15] Tā kā Vjetkongs darbojās arī amerikāņiem sabiedrotajā Dienvidvjetnamā, tad reāli Savienotās Valstis veica uzbrukumus visā Vjetnamā. Dienvidvjetnamā lauku iedzīvotājus Stratēģisko ciemu programmas (Strategic Hamlet Program) ietvaros pārvietoja uz īpašām nometnēm, lai tiem nebūtu saskarsmes ar partizāniem. Karš beidzās ar Ziemeļvjetnamas uzvaru, tomēr Savienoto Valstu izmantoto ķīmisko ieroču sekas Vjetnamā ir jūtamas vēl joprojām.[16]

ASV bija iesaistītas arī Korejas karā, Laosas pilsoņu karā, Kambodžas pilsoņu karā.

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «Contending with the American Empire» (angliski). Princeton University Press. Skatīts: 2017. gada 10. martā.
  2. ↑ «Observations Concerning the Increase of Mankind, Peopling of Countries, etc.» (angliski). Columbia University. Skatīts: 2017. gada 10. martā. the Prince that acquires new Territory, if he finds it vacant, or removes the Natives to give his own People Room [..] may be properly called Fathers of their Nation
  3. ↑ Noams Čomskis. «Modern-Day American Imperialism: Middle East and Beyond» (angliski). chomsky.info. Skatīts: 2017. gada 11. martā. The United States is the one country that exists, as far as I know, and ever has, that was founded as an empire explicitly.
  4. ↑ Ron Suskind. «Faith, Certainty and the Presidency of George W. Bush» (angliski). The New York Times. Skatīts: 2017. gada 11. martā. We're an empire now, and when we act, we create our own reality. And while you're studying that reality -- judiciously, as you will -- we'll act again, creating other new realities, which you can study too, and that's how things will sort out. We're history's actors . . . and you, all of you, will be left to just study what we do.
  5. ↑ «What Orwell Didn't Know: Propaganda and the New Face of American Politics» (angliski). PublicAffairs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. februārī. Skatīts: 2017. gada 11. martā.
  6. ↑ «Empire for Slackers» (angliski). Daily Kos. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. februārī. Skatīts: 2017. gada 13. martā.
  7. ↑ 7,0 7,1 Richard F. Grimmett. «Instances of Use of United States Armed Forces Abroad, 1798 - 2004» (angliski). Foreign Affairs, Defense, and Trade Division Washington DC: Congressional Research Service. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 13. maijā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  8. ↑ 8,0 8,1 «FROM WOUNDED KNEE TO SYRIA: A CENTURY OF U.S. MILITARY INTERVENTIONS» (angliski). The Evergreen State College. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 10. martā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  9. ↑ Edward S. Herman. «From Guatemala to Iraq: How the pitbull manages his poodles» (angliski). Z magazine, Third World Traveler. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  10. ↑ «The Slippery Slope of U.S. Intervention» (angliski). Foreign Policy. Skatīts: 2017. gadā.
  11. ↑ United States Department of State, Bureau of Educational and Cultural Affairs. «The Monroe Doctrine» (angliski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 8. janvārī. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  12. ↑ «School of the Dictators» (angliski). The New York Times. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  13. ↑ Michael Hughes. «U.S. Support for Al Qaeda-Linked Rebels Undermines Syrian Ceasefire» (angliski). The Huffington Post. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  14. ↑ « Why Is Washington Supporting Fundamentalist Jihadis in Syria?» (angliski). The Nation. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. februārī. Skatīts: 2017. gadā.
  15. ↑ «The Chemical Scythe» (angliski). Agent Orange Record. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
  16. ↑ «Spectre orange» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2017. gada 14. martā.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Amerikāņu_imperiālisms&oldid=4131657"