Teodors Rūzvelts

Šis raksts ir par 26. ASV prezidentu. Par citām jēdziena Rūzvelts nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Teodors Rūzvelts jaunākais (angļu: Theodore Roosevelt Jr.; dzimis 1858. gada 27. oktobrī, miris 1919. gada 6. janvārī) bija ASV divdesmit sestais prezidents. Viens no populārākajiem ASV prezidentiem. Kļuva par prezidentu 1901. gadā pēc Viljama Makinlija nogalināšanas, jo veica ASV viceprezidenta pienākumus. Viņš bija gados visjaunākais amerikānis, kurš kļuvis par valsts prezidentu (Džons Kenedijs bija visjaunākais ievēlētais ASV prezidents).

Teodors Rūzvelts
Theodore Roosevelt
President Roosevelt - Pach Bros.jpg
26. ASV prezidents
Amatā
1901. gada 14. septembris — 1909. gada 4. marts
Viceprezidents (i) Čārlzs Fērbenkss
Priekštecis Viljams Makinlijs
Pēctecis Viljams Tāfts
25. ASV viceprezidents
Amatā
1901. gada 4. marts — 1901. gada 14. septembris
Prezidents Viljams Makinlijs
Priekštecis Gerets Hobārts
Pēctecis Čārlzs Fērbenkss
33. Ņujorkas štata gubernators
Amatā
1899. gada 1. janvāris — 1900. gada 31. decembris
Priekštecis Frenks Bleks
Pēctecis Bendžamins Odels

Dzimšanas dati 1858. gada 27. oktobris
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ņujorka, ASV
Miršanas dati 1919. gada 6. janvāris
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Oisterbeja, Ņujorka, ASV
Politiskā partija Republikāņi
vēlāk Progresīvā partija
Dinastija Rūzvelti
Dzīvesbiedrs(-e) Alise Hetaveja Lī (1880—1884, mirusi)
Edīte Kermita Kerova (1886—1919)
Bērni 6
Profesija politiķis, autors, karavīrs
Augstskola Hārvarda Universitāte
Paraksts Theodore Roosevelt Signature-2.svg

Pirms kļūšanas par viceprezidentu kalpoja ASV flotē, vēlāk tika ievēlēts par Ņujorkas štata gubernatoru.

Viņam piedēvē teicienu "runāt maigi, bet nēsāt līdzi lielu rungu". Aktīvi atbalstījis Monro doktrīnu. Iekšpolitikā atbalstīja trestu un monopolu ierobežošanas politiku. 1912. gadā Teodors Rūzvelts nodibināja atsevišķu Progresīvo partiju un aktīvi aģitēja pret savu bijušo partijas biedru un draugu Viljamu Tāftu. Rezultātā 1912. gada vēlēšanās uzvarēja Demokrātu partijas kandidāts Vudro Vilsons.

Teodors Rūzvelts bija kaislīgs mednieks, boksa un cīņas meistars. Viņš ļoti atbalstīja strādniekus, palīdzēja tiem. Tieši T. Rūzvelts uzskatīja, ka strādnieki ir ASV nākotne un ka viņi ir jāatbalsta vairāk par visiem. Kā reiz viņš izteicās par darbu: "Darbs ir nezināmi zināmais, kas nevienam nav redzams." Šie vārdi pārsteidza daudzus, jo tajā laikā, ASV strādniekus uzskatīja par niecībām. Tieši T. Rūzvelts ASV parādīja, cik nozīmīgs ir darbs. Pateicoties viņam, ASV atsākās otrā rūpniecības ēra. Saņēmis 1906. gada Nobela Miera prēmiju[1] par starpniecību Krievu - japāņu kara izbeigšanā. Viņš bija pirmais amerikānis, kurš saņēmis Nobela prēmiju.

Viņa ārpilsētas mājās bija vesels zoodārzs — lauva, hiēna, koijots, pieci lāči, zebra, jenots, papagaiļi un pūces. Reiz medībās viņš atteicies no piedāvājuma pašam nošaut sagūstītu lāci, tomēr lūdza to nošaut, lai izbeigtu ievainotā dzīvnieka mokas. Par šo atgadījumu presē parādījās karikatūra, radās ideja par plīša rotaļu lācīšu ražošanu, un tos iesauca Rūzvelta vārdā par tedijiem.[2]

DzīvesgājumsLabot

 
Rūzvelts 11 gadu vecumā (1870)

Teodors Rūzvelts jaunākais piedzima 1858. gada 27. oktobrī Teodora Rūzvelta vecākā un Martas Stjuartas Bulokas ģimenē, Manhatanā, Ņujorkas štatā.[3] Viņa tēvs bija uzņēmējs un filantrops, bet māte — ievērojama sabiedrības dāma. Teodors Rūzvelts ir Frenklina Delano Rūzvelta attāls radinieks — viņi ir ceturtās pakāpes brālēni.

Rūzveltam bērnībā bija slikta veselība un bronhiālā astma. Nakts laikā viņu bieži piemeklēja pēkšņas astmas lēkmes, kas biedēja gan Teodoru pasu, gan viņa vecākus. Ārstiem nebija nekādu ārstēšanas metožu.[4] Neskatoties uz to, viņš bija enerģisks un zinātkārs puika.[5] Viņa interese par zooloģiju sākās septiņu gadu vecumā, kad viņš vietējā tirgū ieraudzīja miruša roņa atliekas. Pēc roņa galvas iegūšanas, Rūzvelts un divi viņa brālēni izveidoja tā saucamo Rūzvelta dabas vēstures muzeju. Apguvis taksidermijas pamatus, viņš savu pagaidu muzeju piepildīja ar izbāztiem dzīvniekiem.[6]

Rūzveltu būtiski ietekmēja viņa tēvs — Teodors Rūzvelts vecākais. Viņa tēvs bija ievērojams cilvēks Ņujorkas kultūras sabiedrībā. Viņš palīdzēja dibināt Metropoles mākslas muzeju un bija īpaši aktīvs, mobilizējot atbalstu tā saucamajai Savienībai pilsoņu kara laikā. Rūzvelts reiz sacījis, ka viņa tēvs bija labākais cilvēks, ko viņs jebkad pazina.[7]

Sešu gadu vecumā, apmeklējot vectēvu, Rūzvelts redzēja Abrahama Linkolna bēru gājienu.[8]

Rūzvelts lielākoties tika mācīts mājās. Viņu apmācīja skolotāji un viņa paši vecāki.[9]

1880. gada 27. oktobrī, Rūzvelta divdesmitajā dzimšanas dienā, viņš aprecējās ar Alisi Hetaveju Lī.[10][11] 1884. gada 12. februārī piedzima Alise Lī Rūzvelta, viņa pirmā meita. Divas dienas pēc dzemdībām Rūzvelta sieva nomira no nieru mazspējas. Bet pirms tam, vienpadsmit stundas pirms Rūzvelta sievas nāves, no vēdertīfa nomira viņa māte, Marta Stjuarta Buloka. Savā dienasgrāmatā Rūzvelts iezīmēja lielu krustu un zemāk ierakstīja, ka gaisma ir pazudusi no viņa dzīves. Rūzvelts savu jaundzimušo meitu, Alisi, atdeva uzaudzināt savai māsai Bamijai.[12]

Politiķa karjeras sākumsLabot

1881. gadā Rūzvelts tika ievēlēts Ņujorkas štata Pārstāvju palātā. Pēc ievēlēšanas viņš sāka apkarot korupciju.[13] Viņš bloķēja korumpētu iniciatīvu nodokļu samazināšanai. Viņa pretkorupcijas darbība viņam palīdzēja atkārtoti tikt ievēlētam Ņujorkas štata Pārstāvju palātā 1882. gadā. 1882. gadā Rūzvelts kļuva par Ņujorkas štata Pārstāvju palātas Republikāniskās partijas līderi. Viņš sadarbojās ar toreizējo Ņujorkas štata gubernatoru Groveru Klīvlendu, lai tiktu pieņemts civildienesta reformas likumprojektu.[14] 1883. gadā viņš atkal tika pārvēlēts un vēlāk neveiksmīgi kandidēja uz Ņujorkas štata pārstāvju palātas spīkera amatu.[15]

Aiziešana no politikasLabot

1884. gadā Rūzvelts nolēma aiziet no politikas un pārvākties uz Dakotu. Rūzvelts nopirka fermu vārdā Elkhorna un tajā apmetās. Ferma atradās Ziemeļdakotas štatā.[16] Rūzvelts iemācījās jāt ar zirgu, siet mezglus un medīt Misūri upes krastos. Lai arī viņš izpelnījās cieņu no kovbojiem, tomēr viņiem nebija pārāk labs iespaids par Rūzveltu.[17][18]

1886. gada 2. decembrī Rūzvelts apprecējās ar savu bērnības un ģimenes draudzeni Edīti Kermitu Kerovu.[19] Lai gan Rūzvelts raizējies par to, ka viņa otrā laulība notiek pārāk drīz pēc pirmās sievas nāves, un viņa paša māsas neatbalstīja otro laulību, tomēr pāris Londonā apprecējās.[20] Pārim bija pieci bērni — Teodors Rūzvelts III, Kermits Rūzvelts, Etens Rūzvelts, Arčibalds Rūzvelts un Kventins Rūzvelts. Pāris arī uzaudzināja Rūzvelta meitu no pirmās laulības ar Alisi Hetaveju Lī.[21]

Atgriešanās politikāLabot

Kad Rūzvelts 1886. gadā atgriezās Ņujorkā, vietējie Republikāniskās partijas līderi centās pierunāt Rūzveltu kandidēt uz Ņujorkas mēra amatu. Rūzvelts piekrita kandidēt uz mēra amatu no republikāņu partijas, neskatoties uz to, ka viņam bija maz cerību uzvarēt pret demokrātu Abramu Hjūvitu.[22] Rūzvelts vēlēšanās ierindojās trešajā vietā aiz demokrāta, Abrama Hjūvita un strādnieku partijas kandidāta Henrija Džordža. Baidoties, ka viņa politiskā karjera beigusies, Rūzvelts sāka rakstīt grāmatu — Rietumu uzvara (Winning of the West). Grāmata bija ļoti veiksmīga un lielākoties saņēma labvēlīgas atsauksmes.[23]

1888. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā Rūzvelts teica vairākas runas Bendžamina Harisona atbalstam. Pēc Henrija Kabota Lodža lūguma ASV prezidents Bendžamins Harisons iecēla Rūzveltu ASV Civildienesta komisijā, kur viņš strādāja līdz 1895. gadam. Kaut arī daudzi viņa priekšgājēji neuzskatīja, ka amats ir nozīmīgs, Rūzvelts enerģiski uzstājās pret pārkāpējiem un pieprasīja civildienesta likumu izpildi. New York Sun vēlāk Rūzveltu raksturoja kā neaizvietojamu, kareivīgu un entuziasma pilnu cilvēku.[24] Neskatoties uz to, ka Rūzvelts atbalstīja Harisonu 1892. gada ASV prezidenta vēlēšanās, vēlēšanu uzvarētājs Grovers Klīvlends viņu atkārtoti iecēla tajā pašā amatā.[25]

1894. gadā Republikāņu partijās reformisti vērsās pie Rūzvelta, lai pierunātu viņu vēlreiz kandidēt uz Ņujorkas mēra amatu. Viņš atteicās galvenokārt sieva dēļ. Drīz pēc atteikšanās viņš saprata, ka ir palaidis garām iespēju atjaunot savu politisko karjeru.[26] Pēc 1894. gada Ņujorkas mēra vēlēšanām jaunievēlētais mērs Viljams Strongs, piedāvāja Rūzveltam Ņujorkas policijas komisāra amatu. Esot amatā, Rūzvelts radikāli reformēja Ņujorkas pilsētas policiju. Rūzvelts organizēja regulāras policijas šaujamieroču pārbaudes. Jaunos policistus izvēlējās, pamatojoties uz viņu fizisko un garīgo kvalifikāciju, nevis uz politisko piederību.[27]

1897. gadā prezidents Viljams Makkinlijs, Henrija Kabota Lodža mudināts, Rūzveltu iecēla par Jūras spēku sekretāra asistentu.[28] Toreizējā Jūras spēku sekretāra Džona Longa sliktās veselības dēļ, viņš daudzus nozīmīgus lēmumus atstāja Rūzvelta ziņā. Rūzvelts aicināja stiprināt valsts jūras spēkus, būvējot kaujas kuģus.[29]

AtsaucesLabot

  1. «The Nobel Peace Prize 1906». Nobel Foundation.
  2. «The Real Teddy Bear Story». The Theodore Roosevelt Association.
  3. Morris, 1979, 3. lpp.
  4. McCullough, 1981, 93–108. lpp.
  5. Putnam, 1958, 23–27. lpp.
  6. TR's Legacy — The Environment, PBS. Atjaunināts: March 6, 2006.
  7. Roosevelt, 1913, 13. lpp.
  8. Beschloss, Michael (May 21, 2014), "When T.R. Saw Lincoln", New York Times. Atjaunināts: January 6, 2019.
  9. Brands. T.R.: The Last Romantic, 1998. 49. lpp. ISBN 978-0-465-06959-0.
  10. «TR Center – ImageViewer».
  11. «TR Center – ImageViewer».
  12. Miller, 1992
  13. Edward P. Kohn, "Theodore Roosevelt's Early Political Career: The Making of an Independent Republican and Urban Progressive" in Ricard, A Companion to Theodore Roosevelt (2011) pp: 27–44.
  14. Miller, 1992, 140–142. lpp.
  15. "Mr Sheard to be Speaker", The New York Times, January 1, 1884.
  16. «Theodore Roosevelt the Rancher». Theodore Roosevelt National Park, North Dakota. National Park Service. Skatīts: 2019. gada 27. novembris.
  17. Theodore Roosevelt. Ranch Life and the Hunting Trail. Century, 1902. 55–56. lpp. ISBN 978-0-486-47340-6.
  18. Will Morrisey. The Dilemma of Progressivism: How Roosevelt, Taft, and Wilson Reshaped the American Regime of Self-Government. Rowman & Littlefield, 2009. 41. lpp. ISBN 978-0-7425-6618-7.
  19. Thayer, 1919, 4, 6. lpp.
  20. Rice, Sir Cecil Spring (1929), Gwynn, S, red., The Letters and Friendships, London: Constable & Co, p. 121.
  21. Miller, 1992, 193–194. lpp.
  22. {{sfn|Miller|1992|pp=183–185}
  23. Miller, 1992, 197–200. lpp.
  24. Bishop, 2007, 51. lpp.
  25. Bishop, 2007, 53. lpp.
  26. Brands, 1997, 265–68. lpp.
  27. Jay Stuart Berman, Police administration and progressive reform: Theodore Roosevelt as police commissioner of New York (1987)
  28. Lemelin, David (2011), "Theodore Roosevelt as Assistant Secretary of the Navy: Preparing America for the World Stage", History Matters: 13–34.
  29. Miller, 1992, 253. lpp.

Ārējās saitesLabot