Vikipēdija

Alsviķu pagasts

(Pāradresēts no Alsviķu ciems)

Alsviķu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā rietumos. Robežojas ar sava novada Alūksnes pilsētu un Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Annas, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastiem, kā arī Smiltenes novada Apes un Trapenes pagastiem.

Alsviķu pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Alsviķi
Kopējā platība:[1] 212,9 km2
 • Sauszeme: 207,8 km2
 • Ūdens: 5,1 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 1 115
Blīvums (2024): 5,4 iedz./km2
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Alswig
krievu: Альсвигская
Alsviķu pagasts Vikikrātuvē

Daba

labot šo sadaļu

Reljefs

labot šo sadaļu

Reljefa formas

labot šo sadaļu

Akmeņu vārti, Aktānu kalns, Alberta kalns, Alsviķa kalns, Apšu kalns, Augstie kalni, Auzāju kalns, Auziņu kalns, Ādmiņu kalns, Āgenskalns, Āžu kalns, Bābu kalns, Bērtiņu kalns, Bērzu kalns, Birznieku kalns, Buļļa grava, Buļļa kalns, Bungu kalns, Burtnieku Jāņa kalns, Butkas kalns, Celensku pilskalns, Cepļa kalns, Čikstu kalns, Dvīņu kalns, Dzirnavu kalns, Galvaskausa kalniņš, Gubeņa kalns, Jauncelensku kalns, Jāņa kalns, Jāņkalns, Kalējkalns, Kapu kalns, Kļavu kalns, Krauzes kalns, Krāgaskalns, Krievu kalns, Krusta kalns, Kukuļu kalns, Ķesteru kalns, Ķikanu kalns, Lapsu kalns, Lapsu kalns, Lapsu kalns, Lāča kalns, Lāču kalns, Lielais kalns, Lielais kalns, Lielais kalns, Māla kalns, Māla kalns, Mālu kalns, Mālu kalns, Mālu kalns, Mālu kalns, Medņu Jāņa kalns, Medņu kalns, Medņu kalns, Ormaņkalns, Pienotavas kalns, Pullana kalns, Racepkalns, Racupkalns, Raganu grava, Sprūšu Jāņa kalns, Stārķu kalns, Tilta kalns, Tiltiņkalns, Tīrumkalns, Torņa kalns, Torņa kalns, Velna kalns, Vikutu kalns, Zaķu kalns, Zelta kalns.

Hidrogrāfija

labot šo sadaļu

Upes

labot šo sadaļu

Baltiņupe, Bēteru upīte, Birītenes strauts, Blīgzne, Čukstu strauts, Dedestiņu strauts, Ķīšupīte, Lapšupīte, Lašupīte, Maltavnieku strauts, Mazupīte, Melnupe, Paparze, Ploskava, Putreniešu strauts, Racupīte, Sulupīte, Suskupīte, Tūjas strauts, Umara, Vaidava, Vornupīte, Zviedrupīte, Zvirgzdupīte.

Ūdenstilpes

labot šo sadaļu

Alsviķu dīķis, Auziņu ezers, Berģu ūdenskrātuve, Bērtiņu ezers, Bišulāču ezers, Brutulītis, Buliņa ezers, Celensku ezers, Čikstu ezers, Čukstu dzirnavezers, Dārziņu ūdens krātuve, Dzelzceļa dīķi, Dzintaru ūdens krātuve, Indzeris, Jaunzemu ūdens krātuve, Kaibēnu ūdens krātuve, Karvas dīķis, Karvas ūdenskrātuve, Ķemeru ezers, Ķibiņu ūdenskrātuve, Ķikutu dzirnezers, Mazais ezers, Mežezers, Nesaules ezers, Pameitiņa ezers, Pullans, Rancīts, Rezakas dzirnezers, Silakroga ezers, Skujenieku ezers, Slavīšu ezers, Tūjas ezers.

Purvi

labot šo sadaļu

Baltais purvs, Čikstu purvs, Dišleru purvs, Gabrānu purvs, Jumulda purvs, Kaķu purviņš, Kaltiņu ezers, Klajais purvs, Kodolu purvs, Rācenājs, Tūjas purvs, Ucu purvs.

Dabas liegumi

labot šo sadaļu

Indzera ezera salas, Kaļķu gārša, Zāgadu kalni.

Vēsture

labot šo sadaļu
 
Alsviķu muižas (Alswig) kungu māja 20. gs. sākumā.

Pirmās pašvaldības tagadējā Alsviķu pagasta teritorijā (muižu iecirkņi, vakas jeb pagasti) sāka veidoties 15. gadsimtā, kad Livonijas ordenis izlēņoja zemes saviem vasaļiem. Kā pirmās radās muižas, kas tagad pazīstamas ar nosaukumiem Karva (Korwen), Nēķene un Alsviķi (Alswig).[4]

Zviedru Vidzemes laikā Alsviķu muižas teritorijā pastāvēja divi pagasti: Stāmeri un Laiviņi. Atsevišķi zemnieku pagasti bija arī Karvā, Rezakā, Krāgaskalnā un Nēķenē. 1756. gadā tagadējā Alsviķu pagasta teritorijā pilnīgi vai daļēji ietilpa Alsviķu muižas novadā pastāvošie Stāmeru, Laiviņu, Lūkinu, Dudu un Šķērstu pagasti, kā arī Krāgaskalna (Tūjas), Nēķenes, Rezakas, Kokuskalna un Karvas muižu pagasti.

Pēc pašvaldību reformas 1860. gadu otrajā pusē Karvas un Rezakas muižu iecirkņus apvienoja, izveidojot Karvas pagastu. Stāmeru, Laiviņu, Lūkinu, Dudu, Šķērstu, Krāgaskalna, Nēķenes un Kokuskalna muižu pagastus apvienoja jaunizveidotajā Alsviķu pagastā. Alsviķu pašvaldības iestādes darbojās Ķemerī (1920. gados pārdēvēts par Strautiņiem). 1897. gadā Karvas un Alsviķu pagastus apvienoja vienā — Alsviķu pagastā. Šajā laikā pagasta teritorijā bija 15 muižas, 211 zemnieku mājas un apmēram 2500 iedzīvotāji.

Pagasta iedzīvotāji piederēja pie Alūksnes, pie Apukalna un pie Zeltiņu evaņģēliski luteriskajām draudzēm. Pēc 1920. gada agrārās reformas Alsviķu muižu 2180 ha platībā sadalīja 91 vienībā, Tūjas muižu 1276 ha platībā sadalīja 70 vienībās, bet Nēķena muižu 1137 ha platībā sadalīja 49 vienībās.[5] Karvas muižu 835 ha platībā sadalīja 45 vienībās, Lintenes muižu 107 ha platībā sadalīja 2 vienībās, bet Rezakas muižu 1208 ha platībā sadalīja 44 vienībās.[6] 1921. gadā Karvas pagastu atjaunoja kā atsevišķu pašvaldības vienību. 1935. gadā Valkas apriņķa Alsviķu pagasta platība bija 130 km², darbojās 448 saimniecības un dzīvoja 2113 iedzīvotāji. Karvas pagasta platība bija 68,1 km², darbojās 187 saimniecības un dzīvoja 961 iedzīvotājs.

1945. gadā Alsviķu pagastā izveidoja Alsviķu un Nēķenes ciema padomes, bet Karvas pagastā — Karvas un Kaktiņu ciemus, bet pagastus 1949. gadā likvidēja. Alsviķu ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Alūksnes (1949—1962), Gulbenes (1962—1967) un pēc 1967. gada atkal Alūksnes rajonā. 1954. gadā Alsviķu ciemam pievienoja Nēķenes ciemu. 1958. gadā Alsviķu ciemam pievienoja Vaidavas ciemu, bet Alsviķu ciema Mičurina kolhoza un kolhoza «Vētra» teritorijas iekļāva jaunizveidotajā Strautiņu ciemā. 1961. gadā Alsviķu ciemam pievienoja likvidēto Strautiņu ciemu un Alūksnes ciema padomju saimniecības «Alsviķi» teritoriju, 1968. gadā — Alūksnes lauku teritorijas padomju saimniecības «Alsviķi» teritoriju. 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[7] Administratīvi teritoriālo reformu rezultātā tagadējā Alsviķu pagastā iekļauts bijušais Karvas pagasts un liela daļa no agrākā Alūksnes pagasta. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu[8]. 2009. gadā Alsviķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

Pieminekļi

labot šo sadaļu
  • nr. 138.: Asaru senkapi pie Asariem, Indzera ezera ziemeļu krastā
  • nr. 139.: Atmiņu senkapi pie Atmiņām
  • nr. 140.: Burtnieku Jāņa kalns — kulta vieta pie Burtniekiem
  • nr. 141.: Celensku pilskalns pie Celenskiem
  • nr. 142.: Ķesteru senkapi pie Ķesteriem
  • nr. 144.: Lielmucenieku senkapi (Kapu kalniņš) pie Lielmuceniekiem un Mētrām
  • nr. 145.: Vikutu senkapi (Kapu kalniņš) pie Ošiem (Vikutiem)
  • nr. 156.: Pidiķu senkapi pie Pidiķiem Galdasilā
  • nr. 146.: Sauspurvu senkapi (Zviedru kapi) pie Sauspurviem
  • nr. 147.: Spīdzenieku pilskalns pie Senpilīm
  • nr. 148.: Zušu senkapi pie Zušiem
  • nr. 149.: Žīguru senkapi (Miroņu kalniņš) pie Žīguriem, Bērtiņu ezera ziemeļu krastā
  • nr. 150.: Putreņu senkapi Putreņos pie Ģērmaņiem
  • nr. 151.: Rebeņu senkapi (Kapu kalns) Rebeņos pie Miškām
  • nr. 152.: Ambrozu senkapi starp Ambroziem un Cerkaziem
  • nr. 153.: Sprūšu Jāņa kalns — kulta vieta starp Atmatām un Sprūšiem
  • nr. 154.: Medņu Jāņa kalns — kulta vieta starp bij. Medņiem un Mūrniekiem
  • nr. 155.: Jaunlaiviņu senkapi (Kapu kalns) starp Graudiem un Vējiņiem, Alsviķu — Strautiņu lielceļa malā
  • nr. 2660.: "Stāmeru" saiešanas nams Stāmeros (19./20.gs.)
  • nr. 2615.—2623.: Alsviķu muižas apbūve (19. gs. 2.p.) — Alsviķu muižas pils (1888—1898), muižkunga māja, kalpu māja, kalte, pagrabs, kalve — ratnīca, kūts (1846), parks
  • nr. 2624.—2628.: Buliņa pusmuižas apbūve (19. gs. v.) — dzīvojamā ēka, klēts, kūts, pagrabs (1848)
  • nr. 2631.—2637.: Karvas muižas apbūve — pārvaldnieka māja (19. gs. 1.p.), stallis (1850), magazīna
  • nr. 2640.—2644.: Krāgaskalna muižas apbūve (19. gs. v.) — pārvaldnieka māja, kūts ar slēgto pagalmu, kūts — šķūnis (1846)
  • nr. 2645.—2652.: Nēķenu pusmuižas apbūve (19. gs. 1.p.) — stārasta māja, stārasta mājas klēts (1855), kalpu māja (1848), magazīna, vēlāk kalve, klēts, labības šķūnis, stallis
  • nr. 2653.—2658.: Rēzakas muižas apbūve Rēzakas muižā (18. gs. b. — 19.gs.) — pārvaldnieka māja, šķūnis, klēts, vēlāk dzīvojamā ēka, kūts, saimniecības ēka ar pagrabu
  • nr. 2661.—2664.: Tūjas muižas apbūve (19. gs. v.) — dzīvojamā ēka, kalpu māja Dzidrajos, rija — šķūnis.[9]
  • nr. 9081.: Vizikoku Acu avots — vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis

Apskates objekti ir arī Ādolfa Liepaskalna piemiņas akmens, Karvas brāļu kapi un Tūjas akmens.

Iedzīvotāji

labot šo sadaļu

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

labot šo sadaļu

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[10]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19353 250—    
19592 875−0.51%
19652 439−2.70%
GadsIedz.±% g.p.
19792 276−0.49%
19891 936−1.60%
20001 795−0.69%
GadsIedz.±% g.p.
20111 450−1.92%
20211 170−2.12%

Apdzīvotās vietas

labot šo sadaļu

Lielākās apdzīvotās vietas ir Alsviķi (pagasta centrs), Strautiņi, Aizupītes, Karva, Rezaka, Nēķene, Cerkazi, Silaktis, Tūja.

Saimniecība

labot šo sadaļu

Transports

labot šo sadaļu

Izglītība un kultūra

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. ↑ «Alsviķu pagasta attīstības vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 9. februārī. Skatīts: 2010. gada 26. oktobrī.
  5. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas I sējuma 318—320 slejas. Rīga: 1927.—1928.
  6. ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas VIII sējuma 16039—16040 slejas. Rīga: 1932.—1933.
  7. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. ↑ Latvijas pagasti enciklopēdija 2002
  9. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  10. ↑ OSP
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Alsviķu_pagasts&oldid=4180327"