Vaka

Vaka (wacke, wakk, die Wacken) bija administratīva teritoriāla zemnieku pašpārvaldes vienība, kas viduslaikos un jaunajos laikos pastāvēja mūsdienu Vidzemes un Igaunijas laukos. Ar šo jēdzienu apzīmēja gan teritoriju, gan iedzīvotāju kopumu. Mūsdienu Latvijas teritorijā jēdzienu "vaka" lietoja līdz 19. gadsimtam kā pagasta apzīmējumu.

Vārda izcelsme

Vārdam ir somugru izcelsme un tas sākotnēji apzīmēja upurtrauku — ar sēklu piepildītu sētuvi lauka malā, ko ziedoja Pērkonam. Vēlāk vārds lietots, lai apzīmētu labības mēru, nodevu kungam, zemnieku kopienu un teritoriju, kā arī sapulci, kad tika ievāktas nodevas, spriesta tiesa un notika kopējas dzīres.

Vakas vecākais

Vakas jeb pagasta vecākais bija pagasta zemnieku priekšnieks. Avotos to dēvēja par stārastu vai vecāko (olste, elster), retāk par desmitnieku (tegeder). Būdami zemnieku pašvaldības priekšnieki, pēc Livonijas kara tie kļuva par muižas darbiniekiem.

Lielums un funkcijas

Vaka, tāpat kā pagasts, ietvēra ciemus un viensētas ar to robežām, aramzemi, pļavām, ganībām, mežiem un ūdeņiem, kā arī tur dzīvojošos zemniekus. Vaku lielums varēja būt dažāds — sākot no 10 sētām līdz pat 90 un vairāk zemnieku sētām.

Vaku robežas, kā arī pienākumi un tiesības laika gaitā ievērojami mainījās. 16. gadsimta otrajā pusē un 17. gadsimtā līdz ar muižu veidošanos pagasti un vakas zaudēja savas pašvaldības funkcijas un tiesības, un tām palika tikai pienākumi (nodevas, klaušas) pret dzimtmuižu.

Turaidas pilsnovadā 1550. gadā un 1564. gadā bija sešas vakas ar 336 zemnieku saimniecībām, savukārt Krimuldas pilsnovadā 1550. gadā — 12 vakas ar 332 zemnieku saimniecībām un 24 zvejnieku sētām.

Avoti

Svarīgu informāciju sniedz Rīgas arhibīskapijas Lībiešu gala jeb Turaidas puses vaku grāmata (Wackenbuch auf der Treidischen Seiten im Erzstift Riga) (1550) un Rīgas arhibīskapijas inventārs (Inventarium zur Erztstift Riga) (1564).

Vakas apraksta arī Rusova Livonijas hronikas autors Baltazars Rusovs:

"Kas zīmējas uz Livonijas vakiem, tad jāsaka, ka visi kungu un muižnieku ciemi bijas sadalīti vakos. Lieli un bagāti ciemi ietilpa vienā vakā pa vienam jeb pa diviem, mazi un nabagāki ciemi bija apvienoti kopējā vakā. Tā, raugoties pēc ciemu skaita, katram muižniekam varēja piederēt vairāki vaki. Katram vakam bija uzlikts par pienākumu katru gadu sarīkot muižniekam greznas viesības, uz kurām ieradās visi pie vaka piederīgie zemnieki un brīvzemnieki nomaksāt savas gadskārtīgās nodevas. Arī ordeņkungi sāka noturēt vaku svinības ap Miķeļiem, kuŗās ņēma dalību visi viņu mājas ļaudis, apkārtnes muižnieku, brīvzemnieki vāci un nevāci."

Literatūra

• Krimuldas novada vēsture. Ragana • Turaida • Inciems • Eikaži • Lēdurga • Aijaži • Lode. Jumava 2011. ISBN 978-9984-38-958-5
• Turaidas vēsturiskais centrs. Ceļvedis. Turaidas muzejrezervāts. Izdevējs Apgāds Mantojums. 2011. ISBN 978-9984-823-21-8
• Baltasars Rusovs. Livonijas kronika. Faksimilizdevums 2011. gads. IK "ARTO — 1" ISBN 978-9934-8135-3-5