Miestiņš

Miestiņš ir no dažādās attiecībās sajauktiem cukura avotiem (iesala, medus un/vai ogu sulas) raudzēts dzēriens, kas papildināts ar augu piedevām.[1] Etnoloģe un vēsturniece Linda Dumpe uzskata, ka miestiņa attiecināšana uz medu vai ar medu saldinātu alu nav pamatota, jo tautasdziesmās miestiņš minēts līdzās medum un alum, bet ar medu saldinātam alum agrākajās vārdnīcās jau ir apzīmējumi „medus alus” un „medalus”.[2]

Burkā raudzēts medus, apelsīnu un rozīņu miestiņš

NosaukumsLabot

Latviešu valodnieks Konstantīns Karulis uzskata, ka vārds „miestiņš” varētu būt cēlies no iespējamā darbības vārda „miest” (ar nozīmi „jaukt, maisīt” jeb „ar medu samaisītais dzēriens”; salīdzinot ar lietuviešu: miešti). Rakstiskos avotos vārds „miestiņš” pirmoreiz atrodams 1685. gadā izdotajā Jāņa Langija latviešu-vācu vārdnīcā kā latviskā atbilsme vārdam Honigbier (latviešu: medus alus). Pēc tā Dumpe secina, ka 17. gadsimtā par miestiņu jau varētu būt saukts alus, kam saldināšanai piejaukts medus, bet vēlāk nosaukums pārnests uz saldu alu kā tādu, jo 1789. gadā izdotajā Gotharda Frīdriha Stendera „Latviešu valodas vārdnīcā” miestiņš skaidrots kā „salds tirgus alus, medus alus”, bet 1872. gadā izdotajā Kārļa Kristiāna Ulmaņa „Latviešu vārdnīcā” jau kā tikai „salds alus”. Savukārt mūsdienās vārda nozīme ir vēl vairāk izplūdusi un par miestiņu parasti sauc vienkārši kvalitatīvu mājas alu.[3][1]

Skatīt arīLabot

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 «Medus, medalus un miestiņš». Labietis. Skatīts: 2017. gada 24. decembrī.
  2. Dumpe 2001, 17.—18. lpp.
  3. Dumpe 2001, 14.—17. lpp.

LiteratūraLabot