Spirta rūgšana
Spirta jeb alkoholiskā rūgšana ir rūgšanas veids, kurā vienkāršie ogļhidrāti ar sešiem oglekļa atomiem (heksozes) bezskābekļa vidē vai vidē ar ierobežotu skābekļa piekļuvi mikroorganismu (raugu, atsevišķu pelējuma sēnīšu un Zymomonas ģints baktēriju) izdalīto fermentu iedarbībā tiek pārraudzēti etanolā un oglekļa dioksīdā. Kā blakusprodukts nelielā daudzumā veidojas arī propilspirts, butilspirts, amilspirts, glicerīns, acetaldehīds, amīni un citi savienojumi.[1]
Spirta rūgšanas vispārējā reakcija:
- C6H12O6 → 2 C2H5OH + 2 CO2 + enerģija
Spirta rūgšana ir spirta, vīna, alus un atsevišķu citu produktu ieguves tehnoloģiju pamatā.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Vizma Nikolajeva. Pārtikas mikrobioloģija (3. izd.). Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. 40. lpp. ISBN 978-9984-45-808-3.
.svg){kind=small} | Šis ar bioķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |