43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija
43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija (krievu: 43-я гвардейская стрелковая Латышская дивизия) bija nacionāls karaspēka formējums Sarkanās Armijas sastāvā Otrā pasaules kara laikā no 1942. gada 5. oktobra. Gatavojoties kaujām Latvijā, 1944. gada 5. jūnijā divīziju kopā ar jaunizveidoto 308. latviešu strēlnieku divīziju iekļāva 130. latviešu strēlnieku korpusa sastāvā. Pēc Rīgas ieņemšanas divīzijai piešķīra nosaukumu 43. gvardes Rīgas latviešu strēlnieku divīzija (43-я гвардейская стрелковая Латышская Рижская дивизия).
| 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija | |
|---|---|
| Darbība | 1942–1947 |
| Valstis | Padomju Savienība |
| Filiāles | Sarkanā armija |
| Tips | Divīzija |
| Loma | kājnieki |
| Battle honours | Rīga |
| Komandieri | |
| Ievērojami komandieri | |
Izveide un piedalīšanās karadarbībā
labot šo sadaļu43. gvardes latviešu strēlnieku divīzija tika izveidota 1942. gada 5. oktobrī uz 201. latviešu strēlnieku divīzijas (201-я стрелковая Латышская дивизия) bāzes pēc smagām kaujām pie Staraja Rusas. No 1943. gadā piedalījās Demjanskas operācijā, 1944. gadā Ļeņingradas-Novgorodas kaujas operācijā. 1944. gada 18. jūlijā pārgāja Latvijas robežai un piedalījās Madonas uzbrukuma operācijā, kur cieta smagus zaudējumus Vietalvas kaujās. Divīziju pārcēla uz Zemgales fronti, kur tā pēc mēneša piedalījās uzbrukumā Rīgai no dienvidu puses. Pēc tam atradās garnizona dienestā Rīgā un Kurzemes cietokšņa kaujās.
Kaut arī politisku apsvērumu dēļ divīzija tika saukta par latviešu strēlnieku divīziju, pirms karadarbības sākuma Latvijas teritorijā latvieši bija palikuši mazākumā: 1944. gada 1. jūlijā divīzijas personālsastāvā bija apmēram 47% krievu, 36% latviešu, 9% ebreju, 2% ukraiņu, 2% tatāru, 1% baltkrievu, 1% čuvašu un 2% citu tautību pārstāvju. Kauju laikā Latvijas teritorijā divīzijas nacionālais sastāvs pamazām mainījās - 1944. gada 18. oktobrī pēc Rīgas ieņemšanas tajā bija apmēram 40% krievu, 40% latviešu, 10% ebreju, 2% ukraiņu un 8% citu tautību pārstāvju, bet 1945. gada 30. martā Kurzemes cietokšņa kauju laikā tajā jau bija apmēram 83% latviešu, 9% krievu, 6% ebreju, 1% ukraiņu un 1% citu tautību pārstāvju.[1]
Sastāvs
labot šo sadaļu- 121. gvardes strēlnieku pulks,
- 123. gvardes strēlnieku pulks,
- 125. gvardes strēlnieku pulks,
- 94. gvardes artilērijas pulks,
- 48. gvardes atsevišķais iznīcinātāju prettanku divizions
- 44. gvardes atsevišķā zenītbaterija (līdz 1943. gada 25. martam)
- 45. gvardes izlūku rota
- 47. gvardes sapieru bataljons
- 65. gvardes atsevišķais sakaru bataljons
- 46. medicīnas sanitārais bataljons
- 603. gvardes atsevišķā ķīmiskās aizsardzības rota
- 516. autotransporta rota
- lauka maizes ceptuve, lauka pasts, lauka kase
1944. gada augusta sākumā 43.gvardes latviešu strēlnieku divīzijā bija 7537 karavīri.[2]
Divīzijas komandieri
labot šo sadaļu- ģenerālmajors Jānis Veikins (1942. gada jūnijs - 30. decembris);
- ģenerālmajors Detlavs Brantkalns (1942. gada 31. decembris - 1944. gada 5. jūnijs);
- ģenerālmajors Alfrēds Kalniņš (1944. gada 7. jūnijs - 1945. gada 9. maijs);
- ģenerālmajors Voldemārs Dambergs (1946. gada jūlijs - 1947. gada aprīlis, 1950. gada jūnijs - 1952. gada jūnijs).
Komandiera vietnieki
Štāba priekšnieki
Ievērojamākie kareivji
labot šo sadaļu- Jānis Rainbergs, 125. pulka komandiera vietnieks. Padomju Savienības Varonis (1944, pēc nāves).
- Jānis Vilhelms, Padomju Savienības Varonis (21.07.1942.), gvardes kapteiņa pakāpē par izcilību kaujas darībā līdz 1943. gada martam.
- Mihails Orlovs, 121. pulka komandieris. Nomira no Mežares stacijas apkaimē gūtajiem ievainojumiem. Padomju Savienības Varonis (24.03.1945., pēc nāves).
- Jānis Roze, 123. pulka izlūku nodaļas komandieris, vienīgais latvietis, kurš apbalvots ar Slavas ordeņa visām pakāpēm.
- Antons Blaževičs, 125. pulka izlūks, kara gaitā apbalvots ar Slavas ordeņa visām pakāpēm.
- Pāvels Broks, 125. pulka strēlnieks, kara gaitā apbalvots ar Slavas ordeņa visām pakāpēm.
- Ivans Paršutins, 76 mm lielgabala apkalpes komandieris, Slavas ordeņa pilns kavalieris.
Pakļautība
labot šo sadaļu- no 1943. gada 1. janvāra - 11. armijas sastāvā, Ziemeļrietumu frontē,
- no 1943. gada 1. aprīļa - 27. armijas sastāvā, Ziemeļrietumu frontē,
- no 1943. gada 1. jūlija - Ziemeļrietumu frontes vadības tiešā pakļautībā,
- no 1943. gada 1. oktobra - 12. gvardes strēlnieku korpusa sastāvā, Ziemeļrietumu frontes vadības tiešā pakļautībā,
- no 1943. gada 20. oktobra - 22. armijas sastāvā, 2. Baltijas frontē,
- no 1944. gada 1. jūlija - 22. armijas 130. latviešu strēlnieku korpusa sastāvā, 2. Baltijas frontē,
- no 1944. gada 1. oktobra - Kurzemes karaspēka grupas 42. armijas 130. latviešu strēlnieku korpusa sastāvā, Ļeņingradas frontē.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ jewniverse.ru
- ↑ «www.win.ru». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 18. decembrī. Skatīts: 2011. gada 27. jūnijā. Arhivēts 2010. gada 18. decembrī, Wayback Machine vietnē.