Detlavs Brantkalns

Detlavs Brantkalns;
Personīgā informācija
Dzimis	1898. gada 24. jūnijā ; Tirzas pagasts, Valkas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Miris	1979. gada 8. augustā (81 gads); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta laiks	1918—1938; 1940—1954
Valsts	KPFSR; PSRS;
Struktūra	sauszemes karaspēks
Komandēja	130. latviešu strēlnieku korpuss
Kaujas darbība	Krievijas pilsoņu karš; Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	divi Ļeņina ordeņi u.c.
Izglītība	virsnieku kursi "Vistrel"

Detlavs Brantkalns (krievu: Детлав Карлович Бранткалн; dzimis 1898. gada 24. jūnijā, miris 1979. gada 8. augustā) bija latviešu izcelsmes padomju virsnieks, ģenerālleitnants. Otrā pasaules kara laikā komandēja 130. latviešu strēlnieku korpusu.

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1898. gadā Tirzas pagastā. Jau agrā jaunībā iesaistījās kreisajā kustībā, 1916. gadā iestājies LSD, vēlāk pieslejoties Latvijas Komunistiskajai partijai. Latvijas brīvības cīņu laikā no 1918. gada decembra līdz 1919. gada jūnijam karoja Padomju Latvijas armijas sastāvā. Vēlāk piedalījās padomju-poļu karā un Krievijas pilsoņu karā.

Pēc pilsoņu kara beigām 1926. gadā beidza virsnieku kursus "Vistrel", līdz 1938. gadam ieņēma dažādus amatus Sarkanajā armijā. Lielā terora laikā 1938. gada maijā Brantkalnu arestēja un apsūdzēja kā "latviešu fašistiskās organizācijas" dalībnieku, tomēr pēc diviem cietumā pavadītiem gadiem viņu atbrīvoja.^[1]^[2] 1940. gadā nozīmēts par pasniedzēju kursos "Vistrel".

Otrā pasaules kara laikā komandēja 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju (1943—1944) un 130. latviešu strēlnieku korpusu (1944—1945). Pēc kara Brantkalnu ievēlēja PSRS Augstākajā padomē un līdz atvaļināšanai 1954. gadā viņš ieņēma dažādus amatus Padomju armijā.

Miris 1979. gada 8. augustā Rīgā. Apglabāts Raiņa kapos.

Detlava Brantkalna vārdā bija nosaukta iela Rīgā. 2022. gada 14. decembrī Brantkalna ielas daļa tika pārdēvēta par Annas Brigaderes ielu, bet ielu sarkanajām līnijām, kuru adreses bija piesaistītas Annas Brigaderes ielai, piešķīra Zentas Mauriņas ielas nosaukums.^[3]

AtsaucesLabot

↑ Jānis Riekstiņš. «Par Lielo teroru pret latviešiem». Latvijas Vēstnesis, 2002-12-11. Skatīts: 2014-11-25.
↑ Jānis Riekstiņš. «Par Lielo teroru pret latviešiem». Latvijas Vēstnesis, 2002-12-13. Skatīts: 2014-11-17.
↑ «Rīgas dome vienojas mainīt Brantkalna, Pikuļa, Staraja Rusas un Keldiša ielas nosaukumus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-14.

Ārējās saitesLabot

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Jānis Riekstiņš. «Par Lielo teroru pret latviešiem». Latvijas Vēstnesis, 2002-12-11. Skatīts: 2014-11-25.

[2] Jānis Riekstiņš. «Par Lielo teroru pret latviešiem». Latvijas Vēstnesis, 2002-12-13. Skatīts: 2014-11-17.

[3] «Rīgas dome vienojas mainīt Brantkalna, Pikuļa, Staraja Rusas un Keldiša ielas nosaukumus». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-12-14.

[1]

[2]

[3]