Dzimis 1901. gadā Rīgā ostas strādnieka Ludviga Reinberga ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā kopā ar rūpnīcu "Provodņiks" evakuējās uz Jekaterinoslavu. Krievijas pilsoņu kara 1919. gadā iestājās Sarkanajā armijā.
1921. gadā cīnījās pret Ungerna-Šternberga vadīto Āzijas jātnieku divīziju Mongolijā.
1932. gadā Rainbergs beidza virsnieku kursus "Vistrel". Lielā terora laikā 1938. gadā viņu atlaida no karadienesta, 1940. gadā viņš strādāja Harkivas aviācijas institūta kara katedrā, kas 1941. gadā evakuējās uz Kazaņu. 1942. gada novembrī viņu iesauca Sarkanajā armijā, 1943. gada novembrī iecēla par 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas mācību bataljona komandieri.
1944. gada 14. janvārī kritis kaujā Monakovas sādžā pie Nasvas, komandējot apvienoto slēpotāju vienību.[1]