308. latviešu strēlnieku divīzija

308. latviešu strēlnieku divīzija (krievu: 308-я стрелковая Латышская дивизия) bija nacionāls karaspēka formējums Sarkanās Armijas sastāvā Otrā pasaules kara laikā no 1944. gada 5. augusta līdz 1945. gada 9. maijam.

Izveide un piedalīšanās karadarbībā

Gatavojoties šķērsot Latvijas robežu, ar Sarkanās armijas Ģenerālā štāba direktīvu un Maskavas kara apgabala Kara padomes direktīvu 1944. gada jūnijā Gorohovecas nometnēs uz 1. atsevišķā latviešu strēlnieku rezerves korpusa bāzes sākts 308. latviešu strēlnieku divīzijas izveide, kas pabeigta 7. jūlijā, kad divīzija saņēma karogu un nodeva zvērestu. Kopā ar 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju tā tika iekļauta 130. Latviešu strēlnieku korpusa sastāvā.

Divīzijas nacionālais sastāvs: 47,8 % krievu, 36,3 % latviešu, 7,8 % ebreju, >2 % ukraiņu, ~1 % baltkrievu, 5 % citu tautību.

Kaujas darbībā divīzija iesaistījās 1944. gada 5. augustā.^{[nepieciešama atsauce]} 8. augustā tā kopā ar 43. divīziju ar kaujām ieņēma Krustpili, 10. augustā forsēja Aivieksti. No 17. līdz 24. augustam piedalījās Madonas operācijā. Septembrī un oktobrī piedalījās Rīgas operācijā. Pēc Rīgas atbrīvošanas 308. un 43. divīzija 15. oktobrī svinīgi iegāja Pārdaugavā, 16. oktobrī — labā krasta Rīgā. Kopš 18. oktobra 308. divīzija bija novietota Rīgas līča dienvidu krastā. 1944. gada 3. novembrī ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija rīkojumu par Rīgas kaujām divīzija apbalvota ar Sarkanā Karoga ordeni. 8. novembrī divīzija piedalījās kaujās pie Džūkstes. Kara noslēgumā divīzija bija iesaistīta Kurzemes katla likvidācijā.

1946. gada maijā divīzija izformēta.

Sastāvs

• 319. strēlnieku pulks
• 323. strēlnieku pulks
• 355. strēlnieku pulks
• 677. artilērijas pulks
• 377. atsevišķais iznīcinātāju prettanku divizions
• 282. atsevišķā izlūku rota
• 301. atsevišķais sapieru bataljons
• 899. atsevišķais sakaru bataljons
• 326. medicīnas sanitārais bataljons
• 305. atsevišķā ķīmiskās aizsardzības rota
• 170. autotransporta rota
• 412. lauka maizes ceptuve
• 347. veterinārā divīzijas lazarete
• 2991. lauka pasta stacija
• 1303. Valsts bankas lauka kase

Divīzijā sākotnēji bija ap 7300 karavīru. 1944. gada augusta sākumā 308.latviešu strēlnieku divīzijā bija 7367 karavīri.

Komandieri

Divīzijas

• ģenerālmajors Voldemārs Dambergs (1944. gada jūnijs — oktobris),
• pulkvedis Mārtiņš Kalniņš (1944. gada oktobris — 1945. gada maijs).

319. s.p.

• Augusts Arens (1944. gada jūnijs — 1946. gada maijs)

323. s.p.

• Kārlis Ozols (1944. gada jūnijs — augusts)
• Ivans Neimans (1944. gada augusts)
• Anss Skudre (1944. gada augusts — oktobris)
• Pāvels Kušlis (1944. gada oktobris — decembris)
• Mārtiņš Priede (1944. gada decembris — 1945. gada janvāris)
• Anatolijs Paņkovskis (1945. gada janvāris — marts)
• Pjotrs Breimans (no 1945. gada marta)

355. s.p.

• Asmunds Bergs (1944. gada jūnijs — augusts)
• Rjazanovs Prokopijs (1944. gada augusts)
• Ivans Miņko (1944. gada augusts — 1946. gada maijs)

Pakļautība

• no 1944. gada 1. jūlija — 22. armijas 130. latviešu strēlnieku korpusa sastāvā, 2. Baltijas frontē,
• no 1944. gada 1. oktobra — Kurzemes karaspēka grupas 42. armijas 130. latviešu strēlnieku korpusa sastāvā, Ļeņingradas frontē.

Literatūra

• Петренко А. И. Прибалтика против фашизма: Советские прибалтийские дивизии в Великой Отечественной войне.. — Европа, 2005. — С. 156. — ISBN 5-9739-0029-0.
• Шпонберг Г. К. Заметки о 1-м отдельном запасном Латвийском стрелковом полку // В дни войны: Из истории Латвии периода Великой Отечественной войны 1941—1945 гг.: Сборник статей / Под ред. академика А. А. Дризула. — Рига: Изд-во АН Латвийской ССР, 1964. — С. 237.
• ЦАМО, ф. 1616, оп. 1, д. 3, л. 7; д. 5, л. 2. Цит. по: Кирсанов Н. А. В боевом строю народов-братьев. — М.: Мысль, 1984. — С. 227, 262.

С