Alfrēds Kalniņš (virsnieks)
- Šis raksts ir par virsnieku. Par citu personu ar šādu uzvārdu skatīt rakstu Kalniņš.
Alfrēds Kalniņš (krievu: Альфред Юрьевич Калнинь; dzimis 1897. gada 12. februārī, miris 1967. gada 26. septembrī) bija latviešu strēlnieks, vēlāk padomju virsnieks, ģenerālmajors. Otrā pasaules kara laikā komandēja 182. strēlnieku divīziju un 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju.
| ||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1897. gadā Slampes pagastā. Pirmā pasaules kara laikā dienēja 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulkā, no 1918. gada Sarkanās armijas sastāvā piedalījās Krievijas pilsoņu karā.
Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā darbojās Ģenerālštāba akadēmijā Maskavā, no 1944. gada aprīļa komandēja 182. strēlnieku divīziju, no 7. jūlija 43. gvardes latviešu strēlnieku divīziju. 1944. gada 13. septembrī paaugstināts par ģenerālmajoru. Pēc kara A. Kalniņš no 1946. līdz 1951. gadam bija Latvijas PSR kara komisārs.
Miris 1967. gada 26. septembrī Rīgā.[1]
Piezīmes un atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 575. lpp.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |