Valters Hennebergers
Valters Hennebergers (vācu: Walter Henneberger; 1883. gada 19. maijs Ennenda — 1969. gada 15. janvāris Cīrihe) bija Šveices šahists.
|
Biogrāfija
labot šo sadaļu20. gadsimta sākumā bijis viens no Šveices vadošajiem šahistiem. Četras reizes uzvarējis Šveices šaha čempionātos (1904, 1906, 1911, 1912). 1928. gadā Hāgā pārstāvējis Šveici Pasaules amatieru šaha meistarsacīkstēs, kurās ieņēmis 16. vietu (uzvarēja Makss Eive).[1] Starptautiskajos šaha turnīros 1932. gadā Bernē dalījis 9.-12. vietu, bet 1934. gadā Cīrihē ieņēmis 10. vietu. Abos turnīros uzvarējis toreizējais Pasaules čempions šahā Aleksandrs Aļehins.[2][3] Pārstāvējis Šveices šaha komandu starptautiskajos draudzības mačos pret Dienvidslāviju (1949), Beļģiju (1950) un Rietumvāciju (1952).
Vēlākajos gados nopietni pievērsies šaha kompozīcijai, bijis pazīstams kā šaha problēmists.
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- Valters Hennebergers šahista profils vietnē chessgames.com
- Valters Hennebergers šahista profils vietnē 365chess.com
- Valters Hennebergers šahista kompozīcijas vietnē "Chess Problem Database Server"