Alberts Melnbārdis (arī Alberts Melbārdis, 1888. gada 28. jūnijs Aiviekstes pagasts - 1957. gada 6. augusts, Ročestera[1]) bija Latvijas jurists, sabiedriskais darbinieks un šahists.

Alberts Melnbārdis
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 28. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Aiviekstes pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1957. gada 6. augustā (69 gadi)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Ročestera, Amerikas Savienotās Valstis
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Latvija Latvija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Nodarbošanās jurists, sabiedriskais darbinieks, šahists

Biogrāfija labot šo sadaļu

Ieguvis jurista izglītību Tērbatas universitātē. Latvijas brīvības cīņu posmā Melnbārdis darbojies kā Rīgas dzelzceļu mezgla komandanta palīgs, bet pēc tam ilgus gadus strādājis par juriskonsultu Dzelzceļu virsvaldē un Satiksmes ministrijas Šoseju un zemes ceļu departamentā.

Kļuvis pazīstams kā aktīvs sabiedriskais darbinieks sporta jomā. Sākumā aktīvi darbojies Latvijas Smagatlētikas savienībā un ir bijis arī šīs organizācijas priekšsēdētājs.[2] 29 gadu vecumā iemācījies spēlēt šahu un ātri kļuvis par labu spēlētāju. 1922. gadā uzvarējis Rīgas šaha kluba turnīrā. 1928. gadā Latvijas izlases sastāvā piedalījies šaha olimpiādē Hāgā, kur gan nospēlējis tikai vienu partiju. 1935. gadā simultānspēles seansā uzvarējis toreizējo Pasaules šaha čempionu Aleksandru Aļehinu.[3] No 1933. līdz 1938. gadam vadījis Latvijas Šaha savienību. Viņa darbības laikā aizvadīti divi Ķemeru starptautiskie turnīri, kā arī jūtami aktivizējusies šaha dzīve Latvijā. Bijis arī žurnāla "Šacha māksla" atbildīgais redaktors (1937-39). Otrā pasaules kara laikā darbojies Latvijas Zemes pašpārvaldes Fiziskās kultūras un sporta pārvaldes departamentā, kur bijis atbildīgais par šahu.[4]

1944. gadā devies bēgļu gaitās. Aktīvi darbojies arī trimdas sporta dzīvē. 1947. gada pavasarī Getingenē (Vācija) bijis viens no Latvijas Olimpiskā komitejas trimdā dibinātājiem, kuri gribēja nodrošināt Latvijas sportistu piedalīšanos 1948. gada Vasaras Olimpiskās spēlēs.[5] Vēlāk pārcēlies uz dzīvi ASV. Tur strādājis par juristu, kā arī turpinājis nodarboties ar šahu, piedaloties korespondencšaha turnīros. Miris no sirdskaites.

Vietas Latvijas šaha čempionātos labot šo sadaļu

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Nekrologs laikrakstā "Laiks", 21.08.1957
  2. Nekrologs laikrakstā "Latvija Amerikā", 21.08.1957
  3. Alexander Alekhine vs A Melnbardis (1935)
  4. «Skatīt PDF - Latvijas Universitāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 3. jūnijā.
  5. LOA biletens Nr.8 - Latvijas Olimpiskā akadēmija

Ārējās saites labot šo sadaļu