Ārpāds Vajda

Ārpāds Vajda (ungāru: Vajda Árpád; 1896. gada 2. maijs Rimasombata — 1967. gada 25. oktobris Budapešta) bija Ungārijas starptautiskais meistars šahā (1950).

Ārpāds Vajda Vajda Árpád Personīgā informācija Dzimis 1896. gada 2. maijā Rimasombata, Austroungārija (tagad Slovākija) Miris 1967. gada 25. oktobrī (71 gads) Budapešta, Ungārija Pilsonība Ungārija Nodarbošanās šahists

Biogrāfija

Pēc skolas beigšanas strādājis policijā. Pirmā pasaules kara laikā bijis militārajā dienestā (1916-1918). Pēc kara paralēli darbam policijā beidzis Budapeštas universitātes Tieslietu fakultāti un 1921. gadā aizstāvējis tieslietu zinātņu doktora grādu. 1936. gadā kļuvis par policijas kapteini un līdz Otrā pasaules kara beigām bijis policijas dienestā.

1928. gadā uzvarējis Ungārijas šaha čempionātā. Labākie rezultāti starptautiskajos šaha turnīros: Vīne 1921. gadā — dalīta 4.-7. vieta; Londona 1922. gadā — 1. vieta blakusturnīrā; Portsmuta 1923. gadā — 2. vieta aiz Aleksandra Aļehina; Parīze 1924. gads (Pasaules šaha čempionāts amatieriem) — 4.-6. vieta; Ģēra 1924. gadā — 4.-5. vieta; Kečkemēta 1927. gadā — 5.-7. vieta; Budapešta 1928. un 1929. gadā — 5.-6. vieta un 4.-5. vieta; Solnoka 1932. gadā — 1. vieta.

Sekmīgi pārstāvējis Ungārijas komandu lielākajos komandu šaha turnīros:

• Pasaules šaha olimpiādēs piedalījies 6 reizes (1927-1933, 1937). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (1927, 1928) un 2 sudraba (1930, 1937) medaļas;
• neoficiālajā Pasaules šaha olimpiādē piedalījies 3 reizes (1924-1936). Komandu vērtējumā izcīnījis 2 zelta (1926, 1936) un sudraba (1924) medaļas;
• Balkānu valstu komandu šaha čempionātā piedalījies 1947. gadā. Komandu vērtējumā izcīnījis zelta, bet individuālajā - sudraba medaļu.

Par vēsturiskajiem panākumiem turnīros FIDE 1950. gadā Vajdam kā vienam no pirmajiem piešķīra starptautiskā meistara (IM) nosaukumu. 1954. gadā saņēmis arī FIDE starptautiskā arbitra nosaukumu.

Bijis pazīstams arī kā šaha žurnālists. No 1922. līdz 1950. gadam sadarbojies ar Ungārijas šaha žurnālu Magyar Sakkvilág, bet no 1951. gada līdz mūža beigām — ar žurnālu Magyar Sakkélet.

Ārējās saites

• Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)
• Šahista profils chesstempo.com mājaslapā (angliski)