1951. gads Latvijā
gada notikumi Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1951. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
| Pasaulē: | 1948 1949 1950 - 1951 - 1952 1953 1954 |
| Latvijā: | 1948 1949 1950 - 1951 - 1952 1953 1954 |
| Laikapstākļi: | 1948 1949 1950 - 1951 - 1952 1953 1954 |
| Sportā: | 1948 1949 1950 - 1951 - 1952 1953 1954 |
| Kino: | 1948 1949 1950 - 1951 - 1952 1953 1954 |
Notikumi
labot šo sadaļu- Rīga atzīmēja savu 750 gadu jubileju.
- Rīgā sākās tipveida skolu celtniecība. Pirmās tika uzceltas Rīgas 6. vidusskola līdzās Ziedoņdārzam Suvorova iela (tagad Aleksandra Čaka ielā 102) un Rīgas 49. vidusskola Gorkija ielā (tagad Krišjāņa Valdemāra ielā 65).[1]
- Rīgā, sagrautās Hotel de Rome vietā, tika uzsākta viesnīcas "Rīga" celtniecība.
- Arvīds Kalniņš un Solomons Hillers saņēma Staļina prēmiju [P 1] par prettuberkulozes līdzekļa "Pask" izgudrošanu.[2] Prēmijas apjoms 50 000 rubļu.
- Tika dibināta Latvijas Miera aizstāvēšanas komiteja.[3]
Janvāris
labot šo sadaļu- Rīgas pilsētas izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā atkārtoti tika ievēlēts Arnolds Deglavs.[P 2]
- Pēc toreizējā Sakaru ministra Aleksandra Aleksandrova iniciatīvas no Maskavas TV centra uz Rīgu tika atvests Maskavai nevajadzīgs, firmas DuMont TV raidītājs.
Aprīlis
labot šo sadaļu- 22. aprīlis — notika pirmā PSRS hokeja izlases spēle, kurā PSRS ar rezultātu 23:2 uzvarēja Austrumvācijas hokeja izlasi. Jau pašā pirmajā PSRS izlases spēlē vārtos stāvēja latvietis Harijs Mellups.[4]
Jūnijs
labot šo sadaļu- 3. jūnijs — radiostacija "Amerikas Balss" sāka raidījumus latviešu valodā.
Jūlijs
labot šo sadaļu- 8. jūlijs — Zvejniekciemā pie Aģes upītes ietekas Rīgas līcī notika pirmie republikāniskie Zvejnieku svētki.
Decembris
labot šo sadaļu- 27.—29. decembris — notika Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas (LK(b)P) 11. kongress.[3]
Dzimuši
labot šo sadaļu- 21. februāris — Viktors Dergunovs (Виктор Алексеевич Дергунов), ārsts un politiķis
- 26. marts — Jānis Paukštello, aktieris un dziedātājs
- 21. aprīlis — Maija Kūle, filozofe
- 22. aprīlis — Aivars Kalējs, komponists, ērģelnieks un pianists
- 23. aprīlis — Juris Boldāns, politiķis
- 25. aprīlis — Ivars Žvīgurs, basketbolists (miris 2020. gadā)
- 6. maijs — Andrejs Krastiņš, politiķis un jurists (miris 2008. gadā)
- 17. maijs — Gunārs Ķirsons, uzņēmējs
- 25. maijs — Inese Birzniece, juriste un politiķe (mirusi 2022. gadā)
- 10. jūnijs — Juris Gornavs, aktieris
- 12. jūnijs — Haralds Sīmanis, mūziķis
- 9. jūlijs — Māris Gailis, politiķis, bijušais Latvijas Ministru prezidents
- 4. augusts — Andris Bērziņš, politiķis
- 16. augusts — Mirdza Martinsone, aktrise
- 3. septembris — Dagnija Staķe, politiķe
- 16. septembris — Linards Muciņš, jurists, politiķis
- 17. septembris — Mārtiņš Brauns, komponists (miris 2021. gadā)
- 22. septembris — Regīna Razuma, aktrise (mirusi 2023. gadā)
- 25. septembris — Adrians Kukuvass, dziedātājs un komponists
- 26. septembris — Laimonis Strujevičs, uzņēmējs un politiķis
- 4. oktobris — Tālavs Jundzis, politiķis, politologs un jurists
- 6. oktobris — Valdis Rūmnieks, rakstnieks
- 8. oktobris — Vladimirs Buzajevs (Владимир Викторович Бузаев), ģeologs, politiķis un publicists
- 27. novembris — Ivars Godmanis, fiziķis, politiķis
- 19. decembris — Vladimirs Beļajevs, futbola treneris
Miruši
labot šo sadaļu- 17. jūlijs — Ādams Krieviņš, politiķis (dzimis 1889. gadā)
- 23. decembris — Alfrēds Kalniņš, komponists (dzimis 1879. gadā)
- nezināms datums — Jānis Sanders, luterāņu mācītājs, folklorists un sabiedrisks darbinieks (dzimis 1858. gadā)
Skatīt arī
labot šo sadaļuPiezīmes un atsauces
labot šo sadaļuPiezīmes
labot šo sadaļu- ↑ PSRS Valsts prēmija par jaunu medicīnas preparātu radīšanu un ieviešanu.
- ↑ Rīgas izpildkomitejas priekšsēdētāja amatā Arnolds Deglavs atradās kopš 1944. gada.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ "XX Gadsimts Post Scriptum" 1. sērija (1951-1953)
- ↑ Latvijas izgudrojumi un izgudrotāji: Solomons Hillers Arhivēts 2012. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē., inventions.lza.lv
- ↑ 3,0 3,1 Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 766. lpp.
- ↑ Latvijas sporta Personības Arhivēts 2010. gada 16. aprīlī, Wayback Machine vietnē., viriesi.lv, 08.05.2009.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |