Aleksandra Čaka iela (Rīga)

Aleksandra Čaka iela
	Aleksandra Čaka iela Rīgā (pie krustojuma ar Lāčplēša ielu)
Ielas novietojums Rīgā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Centra rajons; Latgales priekšpilsēta
Apkaime	Centrs, Avotu iela, Grīziņkalns
Garums	2744 m
Vēsturiskie ; nosaukumi	Suvorova iela
Joslu skaits	3 (2 virzienā no centra; 1 uz centru; līdz Ērgļu ielai); 2+2
Segums	asfaltbetons
Sabiedriskais transports
Autobuss	13. 20. 47. 49.
Trolejbuss	11. 18. 22. 23. 35.
	Aleksandra Čaka iela Vikikrātuvē

Koordinātas: 56°57′32″N 24°08′31″E / 56.959°N 24.142°E / 56.959; 24.142

Aleksandra Čaka iela ir Rīgas maģistrālā iela, robeža starp Centra rajona Centra apkaimi un Latgales priekšpilsētas Avotu ielas (Avotu) un Grīziņkalna apkaimēm. Aleksandra Čaka iela ir Marijas ielas turpinājums no krustojuma ar Avotu un Blaumaņa ielu un beidzas uz Zemitānu pārvada pār Rīgas—Lugažu dzelzceļa līniju. Ielas kopējais garums ir 2744 metri^[1] un tā lielākajā posmā, līdz Ērgļu ielai, sastāv no trim neatdalītām braukšanas joslām.

Nosaukumi

Sākotnēji iela saukta par Jauno ielu. 1860. gadā jaunierīkotam ielas posmam no tagadējā Raiņa bulvāra līdz Elizabetes ielai piešķīra nosaukumu Marijas iela, Krievijas imperatora Aleksandra II sievas Marijas Aleksandrovnas vārdā (vācu: Marienstrasse, krievu: Мариинская улица). 1885. gadā arī pārējo Jauno ielu apvienoja ar Marijas ielu. Pēc Latvijas vācu okupācijas no 1941. līdz 1944. gadam to sauca par Pleskavas ielu (vācu: Pleskauer Strasse), bet 1950. gadā pārdēvēja par Suvorova ielu (krievu: Улица Суворова), krievu karavadoņa, ģenerālisimusa Aleksandra Suvorova vārdā.^[2] 1989. gadā ielu atkal sadalīja divās daļās, saglabājot vienotu numerāciju. Posmam no Stacijas laukuma līdz krustojumam ar Blaumaņa/Avotu ielu atjaunoja Marijas ielas nosaukumu, bet tālākajam posmam piešķīra nosaukumu Aleksandra Čaka iela, par godu dzejniekam Aleksandram Čakam, kuram Ziedoņdārzā uzstādīja pieminekli.^[3]

Ielas raksturojums

Aleksandra Čaka iela ir 2040 metrus gara asfaltēta iela Centra, Avotu ielas un Grīziņkalna apkaimēs. Tā sākas Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojumā (ir Marijas ielas turpinājums) un virzās ziemeļaustrumu virzienā prom no pilsētas centra. Aleksandra Čaka iela krustojas ar Lāčplēša, Ģertrūdes, Stabu, Bruņinieku, Matīsa ielām. Ziedoņdārza un Rīgas 6. vidusskolas tuvumā ielai ir savienojums ar Artilērijas ielu. Ielai virzoties tālāk, tā savienojas arī ar Tallinas, Laboratorijas, Ērgļu ielām. Posmā no Ērgļu ielas līdz Zemitānu pārvadam Aleksandra Čaka iela sastāv no atdalītām braukšanas joslām. Vēl ielai ir savienojumi ar Alauksta, Terēzes, Pērnavas ielām, kā arī īsi pirms Zemitānu pārvada — ar Sapieru ielu. Zemitānu pārvada tuvumā atrodas a/s "Latvijas balzams" ražošanas ēkas. Aleksandra Čaka iela beidzas pie Zemitānu pārvada pār Rīgas—Lugažu dzelzceļa līniju, Zemitānu dzelzceļa pārvads to savieno ar Ieriķu ielu.

Galerija

1911. gadā celta arhitekta Edmunda fon Trompovska projektēta dzīvojamā ēka agrīnajā jūgendstilā ar eklektisma iezīmēm Aleksandra Čaka ielā 44
1912. gadā celts arhitektu Nikolaja Jakovļeva un A. Krata projektēts īres nams ar veikalu (bijušais Priedīšu nams) Aleksandra Čaka ielā 57
1910. gadā celts arhitekta Jāņa Alkšņa projektēts mūra īres nams (bijušais Rozentāla, vēlāk Sniķera nams) Aleksandra Čaka ielā 58
1910. gadā celts arhitekta Aleksandra Vanaga projektēts īres nams ar veikalu (bijušais Brauna nams) Aleksandra Čaka ielā 70
Aleksandra Čaka iela 106
Aleksandra Čaka iela 110
Aleksandra Čaka iela 136
Aleksandra Čaka iela 143
Latvijas balzama ražotne Aleksandra Čaka ielā 160

Ielu savienojumi

Aleksandra Čaka ielas un Ģertrūdes ielas krustojums

Aleksandra Čaka iela ir savienota ar šādām ielām:

Marijas iela/Avotu iela/Blaumaņa iela
Lāčplēša iela
Ģertrūdes iela
Stabu iela
Bruņinieku iela
Matīsa iela
Artilērijas iela
Tallinas iela
Laboratorijas iela ("T" veida krustojums)
Ērgļu iela ("T" veida krustojums)
Alauksta iela ("T" veida krustojums)
Terēzes iela ("T" veida krustojums)
Pērnavas iela
Sapieru iela ("T" veida krustojums)
Ieriķu iela (ielas turpinājums)

Objekti

Aleksandra Čaka ielā 42 atradās Rīgas nedzirdīgo bērnu internātpamatskola, tagad vēsturiskajā skolas ēkā mīt SIA "Rīgas namu pārvaldnieks".
Aleksandra Čaka ielai pieguļ Ziedoņdārzs.
Aleksandra Čaka ielā 102 atrodas Rīgas 6. vidusskola.
Aleksandra Čaka ielai pieguļ Centra sporta kvartāls (bijušā LU stadiona teritorijā)
Aleksandra Čaka ielā 135 atrodas Svētās Trīsvienības katedrāle (ieeja no Krišjāņa Barona ielas)
Aleksandra Čaka ielā 139 atradās Rīgas 24. pamatskola.
Aleksandra Čaka ielā 160 atrodas a/s "Latvijas balzams" ražošanas ēkas.

Sabiedriskais transports

Piemineklis Aleksandram Čakam Ziedoņdārzā.

Pa Aleksandra Čaka ielu kursē vairāki autobusu un trolejbusu maršruti.

13. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojuma līdz Stabu ielai
20. maršruta autobusi virzienā uz Pļavnieku kapiem kursē ielas posmā no Stabu ielas līdz Matīsa ielai, bet virzienā uz Pētersalas ielu — no Matīsa ielas līdz Bruņinieku ielai.
47. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojuma līdz Pērnavas ielai.
49. maršruta autobusi kursē ielas posmā no Zemitānu pārvada līdz Pērnavas ielai.
11. maršruta trolejbusi virzienā uz Centrālo staciju kursē ielas posmā no Matīsa ielas līdz Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojumam, bet virzienā uz Ieriķu ielu — no Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojuma līdz Stabu ielai.
18. un 23. maršruta trolejbusi kursē visas Aleksandra Čaka ielas garumā (no Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojuma līdz Zemitānu pārvadam).
22. maršruta trolejbusi virzienā uz Ernesta Birznieka—Upīša ielu kursē ielas posmā no Stabu ielas līdz Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojumam, savukārt, virzienā uz Pļavniekiem trolejbusi pa Aleksandra Čaka ielu nekursē.
35. maršruta trolejbusi kursē visas Aleksandra Čaka ielas garumā (no Marijas, Avotu un Blaumaņa ielas krustojuma līdz Zemitānu pārvadam).

Agrākā tramvaja līnija

1885. gadā pa ielu atklāja zirgu tramvaja, no 1901. gada elektriskā tramvaja līniju. Tramvaja līnija veda līdz Stabu ielai, tālāk tā turpinājās pa Avotu un tagadējo Jāņa Asara ielu līdz Grīziņkalnam. Likvidēta 1960. gadu vidū.

Skatīt arī

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
↑ Piezīme: līdz 1923. gadam Suvorova, krievu karavadoņa mazdēla, Baltijas ģenerālgubernatora, vēlākā Pēterburgas ģenerālgubernatora kņaza, vārds bija tagadējai Krišjāņa Barona ielai
↑ «zudusilatvija.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 11. oktobrī.

Ārējās saites

Grīziņkalna ielas portālā Cita Rīga

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar ceļiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[opendata-riga-1] 1,0 ^1,1 «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.

[2] Piezīme: līdz 1923. gadam Suvorova, krievu karavadoņa mazdēla, Baltijas ģenerālgubernatora, vēlākā Pēterburgas ģenerālgubernatora kņaza, vārds bija tagadējai Krišjāņa Barona ielai

[3] «zudusilatvija.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 11. oktobrī.

[1]

[2]

[3]