Šis raksts ir par Latvijas dzelzceļu virsvaldes direktoru. Par citām jēdziena Bļodnieks nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Kārlis Bļodnieks (1882. gada 6. novembris [v.s. 25. oktobris]1942. gada 9. jūnijs) bija Latvijas dzelzceļa virsvaldes direktors. Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Jaunākais brālis, Ādolfs Bļodnieks, bija Latvijas Ministru prezidents.

Kārlis Bļodnieks
Kārlis Bļodnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1882. gada 6. novembrī
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Tukums
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 9. jūnijā (59 gadi)
Usoļlags, Karogs: Padomju Savienība PSRS
(tagad Karogs: Krievija Krievija)
Vecāki Jēkabs, Annna
Brāļi Ādolfs Bļodnieks
Bērni Ģirts

Dzīvesgājums

labot šo sadaļu

Dzimis Tukumā zemnieku ģimenē. Mācījās Tukuma elementārskolā, pēc tam Sanktpēterburgā, kur pabeidza reālskolu, bet pēc tam iestājās Politehniskajā institūtā, kur studēja Tautsaimniecības un ekonomikas nodaļā. 1915. gadā absolvēja to specializējoties dzelzceļu saimniecībā. Pirmā darba vieta bija Maskavas - Vindavas - Ribinskas dzelzceļš, kur viņš bija dzelzceļa praktikants. Pēc tam bija stacijas priekšnieks, ekspluatācijas priekšnieks un ekspluatācijas revidents. Pleskavas — Bologoje līnijas nodaļas priekšnieka vecākais palīgs un ekspluatācijas nodaļas priekšnieks.

Pēc Brestļitovskas miera noslēgšanas Bļodnieks 1918. gada vasarā atgriezās dzimtenē, bija Tautas padomes loceklis. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas viņš no Vācijas okupācijas iestādēm pārņēma Latvijas dzelzceļa līnijas, 1919. gada pavasarī Bļodnieku nosūtīja komandējumā uz Somiju, lai iepazītos ar turienes dzelzceļa saimniecību. Reālu darbību viņš varēja uzsākt pēc Latvijas pagaidu valdības atgriešanās Rīgā 1919. gada jūlijā. 3. augustā iecelts par Latvijas dzelzceļu ekspluatācijas direktoru. Darbojies pie Latvijas dzelzceļa organizatoriskajiem un atjaunošanas darbiem. 1921. gadā iecelts par Latvijas dzelzceļu galveno direktoru. Šos pienākumus viņš veica līdz 1924. gada martam, kad tika iecelts par Latvijas Komercbankas direktoru. 1931. gadā pēc dzelzceļa galvenā direktora nāves viņu atkal aicināja strādāt šajā amatā. 1937. gadā iecelts par Dzelzceļu aizsargu pulka štāba rotas komandieris, bet no 1939. gada bija Tehniskā bataljona komandieris. 1939. gadā kļuva par Latvijas Universitātes goda doktoru.[1]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā viņu atlaida no amata. 1941. gada 14. jūnijā Bļodnieku apcietināja un izsūtīja uz Vorkutu, bet vēlāk uz Usoļlagu. 1942. gada 2. maijā notiesāts un 9. jūnijā nošauts Soļikamskas cietumā. Ģimene, sieva un dēls atgriezās Latvijā.[2]

Piezīmes un atsauces

labot šo sadaļu
  1. «LU goda doktori». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. decembrī. Skatīts: 2011. gada 7. decembrī.
  2. timenote.info
  3. Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000

Ārējās saites

labot šo sadaļu