Ansis Artums
Ansis Artums (dzimis 1908. gada 15. janvārī, miris 1997. gada 13. janvārī) bija latviešu gleznotājs. Lielu daļu no dzīves pavadījis Tukumā, ietekmējoties no pilsētas un savukārt ietekmējot tās mākslas dzīvi.
| Ansis Artums | |
|---|---|
 1933. gadā | |
| Dzimis |
1908. gada 15. janvārī Rīga, Vidzemes guberņa Krievijas impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1997. gada 13. janvārī (88 gadu vecumā) Tukums, Latvija |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | glezniecība |
| Mācījies | Latvijas Mākslas akadēmija |
| Mākslas virziens | ainava, klusā daba |
| Paraksts |
 |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuAnsis Artums dzimis 1908. gada 15.janvārī Rīgā, Viļa Artuma (1867, Tukuma apriņķī – 1913), pilnā uzvārdā Artums-Hartmanis, un Trīnes (1873, Tukuma apriņķī – 1958), pirmslaulību uzvārdā Gūtmanes, ģimenē. Peļņas nolūkos Vilis un Trīne pārcēlušies uz Rīgu, kur dzimuši viņu trīs dēli – Roberts (1904), Andrejs (1906) un Ansis. Tēva veselības dēļ 1913. gadā ģimene pārcēlās uz Tukumu. No 1914. līdz 1919. bēgļu gaitās Vitebskas guberņas Pustoškā, mācījās latviešu bēgļu skolā. Vēlāk atgriezās Tukumā un absolvēja Tukuma vidusskolu.[1] Mācīdamies skolā, nodarbojies ar zīmēšanu un mūziku, 1926. gadā kopā ar Arturu Lapiņu izveidoja pirmo izstādi. 1927. gadā apmeklēja Ludolfa Liberta un Kārļa Miesnieka studiju, tajā pat gadā iestājās Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. 1933. gadā pabeidza Vilhelma Purvīša meistardarbnīcu. 1937. gadā apmeklēja Parīzi. Vēlāk atgriezās Tukumā.
1940. gadā uzsāka kopdzīvi ar Mildu Dombrovsku (1898-1975).
No 1945. gada — LPSR Mākslinieku savienības biedrs, 1952. gadā no tās izslēgts par formālismu darbos, tomēr atkal atjaunots 1958. gadā. No 1981. gada — Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks. Strādājis arī kā keramikas apgleznotājs. Apbedīts Tukumā, Veļķu kapos
Darbi
labot šo sadaļuAinavists un klusās dabas tēlotājs Ansis Artums strādāja eļļas tehnikā. Visplašāk A. Artums pazīstams ar saviem pavasara un vasaras dabas ainu un ziedošu dārzu gleznojumiem, Tukuma ainavām, ziedošajām kastaņām un ceriņiem, fritilārijām un ziedu vāzēm. Paralēli gleznošanai strādājis keramikas darbnīcā.
Daiļrades sākumposmā 1930. gados A. Artuma darbiem raksturīgi klusināti, smagnējāki krāsu toņi,[1] taču Parīzes apmeklējums 1937. gadā iespaidoja mākslinieka glezniecisko rokrakstu — viņš pievērsās spilgtu, kontrastējošu krāstoņu izmantošanai, mainījās arī otas triepiena tehnika.[1] 1930.—1940. gados — Mūkusalas mākslinieku grupas dalībnieks.[2]
No 1940. gadiem daiļradē raksturīgs piesātināts kolorīts, tīri un dzidri toņi, pastozs krāsas triepiens un reljefa faktūra, veidojot plašuma un dziļuma iespaidu. Primārais Anša Artuma gleznieciskajā izteiksmē ir krāsa un daba.[3]
Ansis Artums bija aktīvs izstāžu dalībnieks. Darbi eksponēti Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Cēsīs un citur, ārvalstīs – Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Somijā, Ungārijā, Austrijā, Dānijā, Krievijā, Gruzijā, Uzbekistānā, Kanādā un citviet.
Liela daļa A. Artuma darbu glabājas privātkolekcijās, kā arī muzejos — Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Tretjakova galerijā, Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, Tukuma muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Liepājas muzejā, Jūrmalas muzejā u. c.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «ARTUMS Ansis - Izsoļu nams/galerija Jēkabs. Izcili mākslas darbi.». paintings.lv. Skatīts: 2024-09-09.
- ↑ «Parunāsim par mākslinieku Artumu». NTZ (lv-LV). 2008-01-12. Skatīts: 2024-09-09.
- ↑ Nodieva A. Ansis Artums. Rīga: Zinātne, 1986, 25. lpp.
 | Šī gleznotāja biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |