17. gadsimts

17. gadsimts jeb XVII gadsimts bija laika posms vēsturē no 1601. līdz 1700. gadam. Eiropā tas bija jauno laiku periods un bija raksturīgs ar vairākiem lieliem kariem, kā Trīsdesmitgadu karš, Lielais turku karš u.c.

Tūkstošgades:	1. tūkstošgade 2. tūkstošgade 3. tūkstošgade
Gadsimti:	16. gadsimts 17. gadsimts 18. gadsimts
Desmitgades:	1600 • 1610 • 1620 • 1630 • 1640 1650 • 1660 • 1670 • 1680 • 1690
Gadi:	1601 1602 1603 1604 1605 1606 1607 1608 1609 1610 1611 1612 1613 1614 1615 1616 1617 1618 1619 1620 1621 1622 1623 1624 1625 1626 1627 1628 1629 1630 1631 1632 1633 1634 1635 1636 1637 1638 1639 1640 1641 1642 1643 1644 1645 1646 1647 1648 1649 1650 1651 1652 1653 1654 1655 1656 1657 1658 1659 1660 1661 1662 1663 1664 1665 1666 1667 1668 1669 1670 1671 1672 1673 1674 1675 1676 1677 1678 1679 1680 1681 1682 1683 1684 1685 1686 1687 1688 1689 1690 1691 1692 1693 1694 1695 1696 1697 1698 1699 1700

Notikumi Latvijā

Poļu—zviedru kara (1600—1629) laikā Latvijas teritorijā notika Kokneses kauja (1601), Salaspils kauja un citas lielas kaujas starp Polijas-Lietuvas un Zviedrijas karaspēkiem, kurās piedalījās arī Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēka vienības. Zviedrija ieguva kontroli pār lielāko daļu Pārdaugavas Livonijas hercogistes (Vidzemi), Polijai-Lietuvai atstājot vien Latgali (Poļu Vidzemi jeb Inflantiju).

Zviedru Vidzemes galvaspilsētā Rīgā 1631. gadā uz Rīgas Domskolas bāzes tika atvērta Rīgas Akadēmiskā ģimnāzija, 1675. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI nodibināja otru pilsētas ģimnāziju - Kārļa liceju (latīņu: Schola Carolina) pie Sv. Jēkaba baznīcas. Pēc luterāņu baznīcas Kokneses iecirkņa prāvesta Ernesta Glika iniciatīvas nodibināja pirmās Vidzemes latviešu tautskolas Alūksnē, Apukalnā un Zeltiņos. Lielu ieguldījumu Vidzemes izglītības un zinātnes tālākai attīstībai deva pēc karaļa Gustava Ādolfa rīkojuma dibinātā Tērbatas Gustava akadēmija (latīņu: Academia Dorpatensise/Academia Gustaviana, 1632 — 1665), kurā varēja studēt filozofiju, jurisprudenci, medicīnu un teoloģiju. Teoloģijas profesors, vēlāk rektors bija pirmās Latviešu-vācu vārdnīcas autors Georgs Mancelis.

Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs savā valstī attīstīja metālapstrādi un kuģubūvi, kā arī radīja daudzas citas manufaktūras. Tika izveidotas diplomātiskās attiecības ne tikai ar kaimiņvalstīm, bet arī Lielbritāniju, Franciju, Nīderlandi, Portugāli, u.c. Jēkabs izveidoja Kurzemes hercogistes tirdzniecības floti ar tās galvenajām ostām Ventspilī un Liepājā. 1651. gadā hercogiste savā īpašumā ieguva Andreja salu Gambijā un 1652. gadā Tobago salu Vestindijā. 1656. gadā Kurzemes hercogs Jēkabs nopirka nomas tiesības uz Piltenes apgabalu, 1661. gada 25. februārī tika formāli apstiprināta Piltenes personālūnija ar Kurzemes-Zemgales hercogu.

Otrais Ziemeļu kara (Poļu-zviedru kara (1655-1661)) laikā Krievijas caristes karaspēks no 1656. gada 22. augusta līdz 5. oktobrim nesekmīgi aplenca Rīgu. Zviedrijas karaspēks no 1658. līdz 1660. gadam izpostīja Kurzemes un Zemgales hercogistes plaukstošo saimniecību. 1656.-1667. gadā krievi okupēja Latgales dienvidu daļu un uz laiku pārdēvēja Daugavpili par Borisogļebsku. 1667. gadā pēc Andrusovas pamiera noslēgšanas krievu okupēto Latgales daļu atdeva atpakaļ Polijai-Lietuvai. 1677. gadā Dinaburga kļuva par Inflantijas vaivadijas administratīvo centru un katoļu bīskapa rezidenci.

Gadsimta celtnes

• 
  Svētā Pētera bazilika (1626)
  Vatikāns
• 
  Četru nāciju koledža (1661—1665)
  Parīze, Francija.
• 
  Sv. Marijas Glābējas baznīca (1687)
  Venēcija, Itālija.
• 
  Durbes luterāņu baznīca (1651).
  Durbe, Latvija.
• 
  Smoļenskas kremlis (līdz 1602).
  Smoļenska, Krievija.
• 
  Visusvētās Dievmātes baznīca (1693)
  Karbi, Armēnija.
• 
  Žēlsirdīgā Jēzus bazilika (1605)
  Goa, Indija.
• 
  Sultāna Ahmeda mošeja (1616)
  Stambula, Turcija.
• 
  Abdulazizhana medrese. (1651—1652)
  Samarkanda, Uzbekija.
• 
  Anantas Basudebas templis. (1679)
  Bansberija, Indija.
• 
  Macues pils. (1607—1611)
  Macue, Japāna.
• 
  Buttapas budistu templis
  Bakniņas province, Vjetnama.