Ūdensstrazdi
Ūdensstrazdi, ūdensstrazdu ģints (Cinclus) ir vienīgā ūdensstrazdu dzimtas (Cinclidae) ģints, kas apvieno 5 dziedātājputnu sugas. Sastopami Vecajā un Jaunajā pasaulē.[1][2] Tie ir vienīgie zvirbuļveidīgie putni, kas spēj nirt un peldēt zem ūdens.
| Ūdensstrazdi Cinclus (Borkhausen, 1797) | |
|---|---|
 Ūdensstrazds (Cinclus cinclus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Ūdensstrazdu dzimta (Cinclidae) |
| Ģints | Ūdensstrazdi (Cinclus) |
 Ūdensstrazdi Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
.JPG)
Ūdensstrazdi sastopami Eiropā, Āzijā un Amerikā, piemērotu saldūdens ūdenstilpju krastos. Āfrikā mājo tikai Atlasa kalnos Marokā. Ligzdošanai izvēlas ātri plūstošu, aukstu, dzidru kalnu upju un upīšu krastus, līdz 5000 m virs jūras līmeņa. Ārpus vairošanās sezonas apmetas arī ezeru un jūras krastos.[2][3]
Latvijā
labot šo sadaļuLatvijā sastopama viena ūdensstrazdu ģints suga — ūdensstrazds (Cinclus cinclus). Pārsvarā pie mums atlido ziemotāji no Skandināvijas;[4] reti, tomēr regulāri šie putni mēdz pavasarī palikt Latvijā un ligzdot.
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuŪdensstrazdi ir mazi, kompakti, vienlaicīgi masīvi (muskuļoti) veidoti putni ar īsu asti, īsiem spārniem un spēcīgām kājām. To apspalvojums kopumā ir vienkrāsaini tumši brūns (reizēm gandrīz melns) vai brūns ar baltu. Izņēmums ir Argentīnas ūdensstrazds (Cinclus schulzii), kura apspalvojums ir brūns ar rudu. Ķermeņa garums ūdensstrazdiem ir 14—22 cm, svars 40—90 g. Tēviņi ir nedaudz lielāki un tumšāki nekā mātītes. Jaunie putni savukārt ir bālāki, pelēcīgāki. Tā kā spārni ir īsi, tad lidojot šķiet, ka ūdensstrazdi gaisā virpuļo.[2][3][5][6] Ienirstot zem ūdens, putnu sedz plāna, sudrabaina gaisa kārtiņa, kas veidojas no sīkiem gaisa burbulīšiem, kas ieslēgti spalvu virsmā.[7]
Piemērošanās dzīvei ūdenī
labot šo sadaļuAtšķirībā no daudziem citiem ūdensputniem ūdensstrazdi kopumā atgādina sauszemes putnus. Piemēram, tiem pirkstus nesavieno peldplēve. Tomēr ūdensstrazdiem ir vairākas morfoloģiskas un psiholoģiskas iezīmes, kas atspoguļo to dzīves veidu ūdens vidē. Spārni ir relatīvi īsi, bet ļoti muskuļoti. Zem ūdens putni tos izmanto kā airus. To kauli ir blīvi, nevis ar tukšu vidu. Tādējādi putni spēj uzturēties zem ūdens.[8] To apspalvojums ir ļoti blīvs ar biezu dūnu slāni. Uzastes dziedzeri labi attīstīti un lieli. Ar to izdalīto eļļaino sekrētu ūdensstrazdi tīra un ietauko savas spalvas, tās padarot ūdensdrošas. Kājas savukārt ir reatīvi garas ar asiem, līkiem nagiem. Tādējādi ūdensstrazdi spēj cieši pieķerties pie akmeņiem straujā upes ūdenī. Acīm ir labi attīstīti fokusēšanas muskuļi, kas izmaina acs lēcas liekumu, lai putns varētu redzēt arī zem ūdens.[2][9] Ienirstot nāsis noslēdzas ar īpašām ādas krokām, neļaujot ūdenim ieplūst plaušās. Ūdensstrazdiem ir plakstiņi ar baltu apspalvojumu, un, mirkšķinot acis, tie zibina kā ar baltu gaismu.[2]
Asinis ūdensstrazdam bagātinātas ar hemoglobīnu, tādējādi tās satur daudz vairāk skābekļa kā citiem putniem. Līdz ar to ūdensstrazds var atrasties zem ūdens 30 vai vairāk sekundes.[3] Vielmaiņa savukārt ir apmēram par ⅓ lēnāka kā citiem dziedātājputniem ar līdzīgu ķermeņa masu.[10] Piemēram, nelielas Sibīrijā ziemojošas ūdensstrazda populācijas īpatņi spēj ienirt un baroties zem ūdens, kad virszemē gaisa temperatūra noslīdējusi pat līdz -55 °C.[11]
Uzvedība
labot šo sadaļu_(14643388391).jpg)
Ūdensstrazdi mājo strauju kalnu upju un avotu krastos, meklējot un medījot nelielus sauszemes un ūdens bezmugurkaulniekus, galvenokārt kukaiņus un to kāpurus, arī moluskus un vēžveidīgos, kā arī mazas zivtiņas un ikrus. Tie stāv uz kāda akmens un vēro ūdeni vai bradā pa krastu, kā arī, cieši pieķeroties pie upes gultnes akmeņiem, pasoļo zem ūdens, meklējot barību zem mazākiem akmeņtiņiem vai sakritušiem koku un lapu gabaliņiem. Ūdensstrazdi spēj zem ūdens (līdz 1 m) arī peldēt, izmantojot spārnus kā airus. Abas Dienvidamerikas sugas nepeld un nenirst. Šo abu sugu ūdensstrazdi tikai pabāž zem ūdens galvu un ar knābi pārmeklē upītes gultni.[2][3]
Ūdensstrazdi ir teritoriāli gan ligzdošanas sezonā, gan ārpus tās. Reizēm bagātīgās barošanās vietās veidojas nelielas grupas. Aukstā ziemā mēdz pulcēties, lai kopīgi nakšņotu, cieši piespiežoties vienam pie otra. Ligzdo upju krastos, izmantojot klinšu spraugas, akmeņu krāvumus vai cilvēku veidotas akmens konstrukcijas. Bumbveida ligzda būvēta no sūnām un zāles. Perē un par mazuļiem rūpējas abi vecāki.[2]
Sistemātika
labot šo sadaļu
Ūdensstrazdu dzimta (Cinclidae)
- Ūdensstrazdu ģints (Cinclus)
- Amerikas ūdensstrazds (Cinclus mexicanus)
- Argentīnas ūdensstrazds (Cinclus schulzii)
- Āzijas ūdensstrazds (Cinclus pallasii)
- Baltgalvas ūdensstrazds (Cinclus leucocephalus)
- Ūdensstrazds (Cinclus cinclus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ World Bird List: Dippers, leafbirds, flowerpeckers, sunbirds, 2018
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Oiseaux-birds: Dippers of genus Cinclus». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 13. oktobrī.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Tyler, Stephanie J.; & Ormerod, Stephen J. (1994). The Dippers. Poyser: London. ISBN 0-85661-093-3
- ↑ «Putni LV: Ūdensstrazda ziemošana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 23. janvārī. Skatīts: 2018. gada 12. oktobrī.
- ↑ Whistler, Hugh. (2007). Popular Handbook of Indian Birds. British Museum Natural History: London. 4th edition. ISBN 1-4067-4576-6
- ↑ Robbins, C.S.; Bruun, B.; & Zim, H.S. (1966). Birds of North America. Western Publishing Company: New York.
- ↑ «The Dippers». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. maijā. Skatīts: 2018. gada 12. oktobrī.
- ↑ «White-throated Dipper». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 25. maijā. Skatīts: 2018. gada 12. oktobrī.
- ↑ Goodge, W.R. (1960). "Adaptations for amphibious vision in the Dipper (Cinclus mexicanus)". J. Morphol. 107: 79–91. doi:10.1002/jmor.1051070106. PMID 13707012
- ↑ Murrish, David E.; ‘Responses to Temperature in the Dipper, Cinclus mexicanus’; Comparative Biochemical Physiology; 1970, vol. 34, pp. 859 to 869
- ↑ Dinets, V. (2001) Brown Dipper Cinclus pallasi wintering in Suntar-Hayata Mountains of Yakutia. Ornitologia 29: 326 (in Russian with English summary).