Čerņihivas apgabals
Čerņihivas apgabals (ukraiņu: Чернігівська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Kijivas apgabalu rietumos un dienvidrietumos, Poltavas apgabalu dienvidos, Sumu apgabalu austrumos, kā arī Brjanskas apgabalu Krievijā, ziemeļos un Gomeļas apgabalu Baltkrievijā, ziemeļrietumos. Apgabala rietumos atrodas Slavutičas pilsētas eksklāvs, kas pieder Kijivas apgabalam.
| Čerņihivas apgabals | |||
| Чернігівська область | |||
| — apgabals — | |||
 |
|||
|
|||
.svg)
|
|||
| Valsts |  Ukraina
| ||
|---|---|---|---|
| Centrs | Čerņihiva | ||
| Administratīvais iedalījums | 5 rajoni
|
||
| Platība | |||
| - Kopā | 31 865 km² | ||
| Iedzīvotāji (2020) | |||
| - Kopā | 991 924 | ||
| - Blīvums | 31,1/km² | ||
| - Etniskais sastāvs | ukraiņi (93,47%) krievi (5,03%) |
||
| Mājaslapa: http://chernihiv-oblrada.gov.ua/ | |||
 Čerņihivas apgabals Vikikrātuvē
| |||
Vēsture labot šo sadaļu
Tagadējā Černihivas apgabala teritorijā no 1024. gada valdīja Čerņigovas kņazi, kurus iecēla Kijivas lielkņazi. Pēc nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā šī teritorija bija pakļauta Brjanskas kņaziem. Lietuvas valdnieks Aļģirds ap 1355. gadu sadalīja bijušo Čerņigovas-Severskas zemi trīs dalienās. Čerņihivā un Trubačevskā valdīja viņa dēls Dmitrijs (Dmitrijus Algirdaitis, 1356.–1379. gadā un 1388–1399. gadā), pēc 1401. gada Vītauts Dižais to pilnīgi iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. No 1569. gada tā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.
Pēc Bohdana Hmeļnicka vadītās sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657), 1667. gadā Dņepras kreisā krasta daļa iekļauta Krievijas caristē. 1708. gadā cars Pēteris I lika dibināt Kijivas guberņu, kuru 1719. gadā sadalīja Kijivas, Belgorodas, Orlas un Sevas provincēs, pēdējās trīs 1728. gadā apvienoja Belgorodas guberņā. 1796. gadā daļu no Dņepras kreisā krasta zemēm iekļāva jaundibinātajā Mazkrievijas guberņā ar centru Čerņihivā. 1802. gadā Mazkrievijas guberņu sadalīja divās daļās, ziemeļu daļā izveidoja Čerņigovas guberņu.
No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1920. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1932. gada 27. februārī izveidoja Kijivas apgabalu, tā paša gada 15. oktobrī no tā tika atdalīts Čerņihivas apgabals.
No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.
Administratīvais iedalījums labot šo sadaļu
Līdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpa 4 apgabala nozīmes pilsētas — Čerņihiva, Novhoroda-Siverska, Ņižina un Priluki, kā arī 22 rajoni — Bahmačas rajons, Bobrovicjas rajons, Borznas rajons, Čerņihivas rajons, Horodņas rajons, Ičņas rajons, Korjukivkas rajons, Koropas rajons, Kozelecas rajons, Kulikivkas rajons, Menas rajons, Nosivkas rajons, Novhorodas-Siverskas rajons, Ņižinas rajons, Priluku rajons, Ripku rajons, Semeņivkas rajons, Snovskas rajons, Sosnicjas rajons, Sribnes rajons, Talalajivkas rajons un Varvas rajons.
Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir četri rajoni: Čerņihivas rajons, Korjukivkas rajons, Novhorodas-Siverskas rajons, Ņižinas rajons un Priluku rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.
Pilsētas labot šo sadaļu
Apgabalā ir 16 pilsētas:
- Čerņihiva — 292 299 iedz.
- Ņižina — 71 814 iedz.
- Priluki — 58 456 iedz.
- Bahmača — 18 441 iedz.
- Nosivka — 13 895 iedz.
- Novhoroda-Siverska — 13 652 iedz.
- Korjukivka — 13 111 iedz.
- Horodņa — 12 273 iedz.
- Mena — 12 004 iedz.
- Snovska — 11 390 iedz.
- Bobrovicja — 11 310 iedz.
- Ičņa — 11 224 iedz.
- Borzna — 10 294 iedz.
- Semeņivka — 8 420 iedz.
- Ostera — 6 180 iedz.
- Baturina — 2 483 iedz.
