Ņižina
Ņižina (ukraiņu: Ніжин) ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, Osteras upes krastos 80 km no apgabala centra Čerņihivas. Ņižinas rajona centrs (rajonā neietilpst).
| Ņižina | |||
|---|---|---|---|
| apgabala pilsēta | |||
| Ніжин | |||
 Ņižinas centrālais laukums | |||
| |||
.svg)  Ņižina | |||
 Ņižina | |||
| Koordinātas: 51°2′34″N 31°52′25″E / 51.04278°N 31.87361°EKoordinātas: 51°2′34″N 31°52′25″E / 51.04278°N 31.87361°E | |||
| Valsts |
 Ukraina | ||
| Apgabals |
 Čerņihivas apg. | ||
| Pirmoreiz minēta | 1078. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | 1625. gadā | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 50,5 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |||
| • kopā | 66 981 | ||
| • blīvums | 1 422,1/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indekss | 16600 | ||
| Tālruņu kods | +380-4631 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Ņižina Vikikrātuvē | |||
Vēsture
labot šo sadaļuRakstiskajos avotos pirmoreiz minēta 1078. gadā Hipatija hronikā kā Ņežatina (Ņižatina), bet 1147. gadā minēta kā Čerņihivas kņazistes nocietinājums Uņeņeža (Uneņiža). 1239. gadā mongoļu karaspēks Uņeņežu nopostīja. Kopš 1320. gada Lietuvas Lielkņazistes sastāvā. Pēc 1500.—1503. gada Krievijas-Lietuvas kara nonāk Maskavas Lielkņazistes sastāvā. 1514. gadā saukta par Ņežinu (Ņižinu) un tur izveidots kazaku pulks. 1618. gadā nonāk Polijas īpašumā, 1625. gadā piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1648. gadā Bohdana Hmeļnicka karaspēks padzen poļus un izvieto pilsētā kazaku pulku. 1654. gadā Ņižinā dzīvoja 11 600 cilvēku (Kijivā tajā pat laikā — 7800). 1668. gadā pilsētu ieņēma Krievijas karaspēks. 17.—18. gadsimtā pilsētā attīstījās tirdzniecība, tur apmetas ievērojamas grieķu, bulgāru, turku, persiešu, ebreju un vācu tirgotāju un amatnieku grupas. 1746. gadā grieķi bija 7% no pilsētas iedzīvotāju skaita, tiem bija savs maģistrāts, baznīca, tiesa un skola. 1780. gados pilsētas ikgadējas tirdzniecības apgrozījums bija ap 1 800 000 rubļu. Mūsdienās-mašīnbūves, medicīnas aparatūras un pārtikas rūpniecības centrs.
Cilvēki
labot šo sadaļuŅižina ir aktiera undziedātāja Marka Bernesa (Марк Наумович Берне́с, 1911—1969), baletdejotājas Olgas Hohlovas (Olga Khokhlova, 1891—1955), jūrasbraucēja Jurija Lisjanska (Юрий Фёдорович Лисянский, 1773—1837), vieglatlētes Žannas Pintusevičas-Blokas (Жанна Пінтусевич-Блок, 1972) un dzejnieces Anastasijas Dmitrukas (Анастасiя Дмитрук, 1991) dzimtā pilsēta.
No 1820. līdz 1828. gadam Ņižinā ģimnāzijā mācījās Nikolajs Gogolis. Ņižinā bērnībā dzīvoja dzejniece Zinaida Gipiusa (Зинаида Гиппиус, 1869—1945). Šeit bērnību pavadījis raķeškonstruktors Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; 1907—1966).
No 1905. līdz 1909. gadam mūža pēdējos četrus gadus pilsētā dzīvoja gleznotājs Jūlijs Feders kopā ar sievu Olgu un dēlu Georgu. Kopš 1905. gada dēls Georgs studēja Vēstures un filozofijas institūtā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ http://chernigivstat.gov.ua/pres_inf/expres_2013/87.zip.
- ↑ Šmite, E. Seni notikumi. Jaunas liecības. Grām.:Jūlijs Feders. Rīga: Neputns, 2013. 8. lpp.
Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Ņižina" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņižina.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)