Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais)

Mstislavs I Vladimirovičs (Haralds); Мьстиславъ Володимеричь
	10. Kijivas lielkņazs
	Amatā; 1125. gads — 1132. gads
Priekštecis	Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs
Pēctecis	Jaropolks Vladimirovičs
	Novgorodas kņazs
	Amatā; 1088. gads — 1117. gads
Priekštecis	Svjatopolks II Izjaslavičs
Pēctecis	Dāvids Svjatoslavičs (īslaicīgi 1094—1095), Vsevolods Mstislavičs
Dzimšanas dati	1076. gada 1. jūnijā; Turova (tagad Baltkrievija)
Dzīves vieta	Veļikijnovgoroda - Kijiva
Miršanas dati	1132. gada 14. aprīlī (55 gadu vecumā); Kijiva (tagad Ukraina)
Tēvs	Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs
Māte	Gita no Veseksas (Harolda Godvinsona meita)
Dzīvesbiedrs(-e)	Kristīne (Zviedrijas princese) (Inges Vecākā meita), Ļubava Dmitrijevna
Bērni	5 dēli, 7 meitas: Ingeborga (Dānijas ķēniņa Valdemāra I māte), Malmfreda (Norvēģijas ķēniņa, vēlāk Dānijas ķēniņa sieva), Eipraksija, Vsevolods (Novgorodas kņazs), Marija (Kijivas lielkņaza Vsevoloda sieva), Izjaslavs (Kijivas lielkņazs), Rostislavs (Kijivas lielkņazs), Svjatopolks (Pleskavas kņazs), Rogneda, Ksenija, Vladimirs (Kijivas lielkņazs), Eifrosīnija (Ungārijas ķēniņa sieva)
Reliģija	kristietība

Mstislavs Vladimirovičs (vikingu sāgās: Haralds, 1076-1132) jeb Mstislavs Vladimirovičs Lielais (baltkrievu: Мсціслаў Уладзіміравіч Вялікі, ukraiņu: Мстислав Володимирович Великий, krievu: Мстислав Владимирович Великий) bija Kijivas lielkņazs no 1125. līdz 1132. gadam. Līdz tam bija Novgorodas (1088—1094, 1095—1117), Rostovas (1094—1095) un Belgorodas kņazs (1117—1125).

1111. gadā Novgorodas kņazs Mstislavs Vladimirovičs iebruka Ugaunijā un Atzelē, bet cieta sakāvi.

Dzīvesgājums

Dzimis 1076. gadā Smoļenskas kņaza Vladimira un viņa sievas Gitas, Harolda Godvinsona meitas, ģimenē. Jau 12 gadu vecumā viņa vectēvs Kijivas lielkņazs Vsevolods Jaroslavičs (valdīja 1076—1093) iecēla Mstislavu par Novgorodas kņazu. Drīz pēc viņa vectēva nāves 1094. gadā konkurējošais Rurikoviču atzars - Čerņihivas kņazi Olgoviči padzina Mstislavu no Novgorodas un viņš vienu gadu valdīja Rostovā. Pēc atgriešanās Novgorodā viņš 1095. gadā apprecējās ar Zviedrijas karaļa Inges Vecākā meitu Kristīni. Savas valdīšanas laikā kņazs Mstislavs pievērsās baznīcu celtniecībai Novgorodā un karagājieniem pret polovciešiem (1107, 1111) uz pret Ugaunijas un Adzeles čudiem (1111). Pēc tam, kad viņa tēvs 1113. gadā kļuva par Kijivas lielkņazu Vladimiru Monomahu, viņš 1113. un 1116. gadā atkal devās uz Ugauniju ievākt meslus.^[1] Ap 1111. gadu viņš izprecināja savu meitu Malmfrīdu Norvēģijas karalim Sigurdam I, bet ap 1116. gadu meitu Ingeborgu Dānijas karaļa Ērika I dēlam Knudam Lavardam. 1117. gadā tēvs Mstislavu iecēla par Belgorodas kņazu un savu līdzvaldnieku. Par Novgorodas kņazu iecēla viņa dēlu Vsevolodu Mstislaviču. 1222. gada viņa trešā meita Dobrodeja (Добродея), ar kristīto vārdu Eipraksija, tika izprecināta Bizantijas imperatora dēlam.

Pēc Vladimira Monomaha nāves 1125. gadā Mstislavs kļuva par Kijivas lielkņazu un iesaistījās cīņās par varu ar Čerņihivas Svjatoslavičiem un iecēla savu dēlu Izjaslavu par Kurskas kņazu. 1129. gadā Kijivas lielkņazs Mstislavs uzbruka Polockas kņazistei un izsūtīja kņazu Dāvidu trimdā uz Cargradu,^[2] kas ir Konstantinopole vai arī Gerzike.^[3] Pēc tam viņš hronikās vairs nav pieminēts.

1130. gadā viņš sūtīja savu dēlu Novgorodas kņazu Vsevolodu meslu ievākšanas karagājienā uz Ugauniju, bet 1131. gadā krievu karaspēks tika sakauts pie Tērbatas. 1132. gadā Kijivas lielkņaza karaspēks uzbruka lietuviešiem, bet tika sakauts atceļā. Miris 1132. gada 14. aprīlī Kijivā. Pēc viņa nāves Kijivas Krievzeme saira atsevišķās kņazistēs.

Izdomāts lielkņaza Mstislava attēls no cara Ivana IV hronikas (16. gadsimts)
Kņaza Mstislava laikā celtā Novgorodas Sv. Nikolaja katedrāle (Николо-Дворищенский собор)
Mstislava pirmā sieva Kristīne (augšā pa kreisi) nāves gultā (no 16. gadsimta hronikas)
Mstislava kāzas ar otro sievu Ļubavu (augšā, no 16. gadsimta hronikas)

Atsauces

↑ Ипатьевская летопись: В се же лѣт̑ Мьстиславъ Володимеричь . ходи на Чюдь с Новгородчи . и со Пьсковичи и взѧ городъ ихъ именемъ Медвѣжа глава . и погостъ бещисла взѧша . и възвратишасѧ въ своӕси . съ многомъ полономъ.
↑ Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование.... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода.... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)^{[novecojusi saite]} (baltkrieviski)
↑ «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народного просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mstislavs I Vladimirovičs.
Ипатьевская летопись par kņaza Mstislava valdīšanu

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs	Kijivas lielkņazs 1125—1132	Pēctecis: Jaropolks Vladimirovičs

↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants

[1] Ипатьевская летопись: В се же лѣт̑ Мьстиславъ Володимеричь . ходи на Чюдь с Новгородчи . и со Пьсковичи и взѧ городъ ихъ именемъ Медвѣжа глава . и погостъ бещисла взѧша . и възвратишасѧ въ своӕси . съ многомъ полономъ.

[2] Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование.... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода.... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)^{[novecojusi saite]} (baltkrieviski)

[3] «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народного просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2015. gada 27. septembrī.

[4] Iekavās senākais vikingu vārda variants

[1]

[2]

[3]

Mstislavs I Vladimirovičs (Haralds) Мьстиславъ Володимеричь



10. Kijivas lielkņazs

Amatā 1125. gads — 1132. gads
Priekštecis	Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs
Pēctecis	Jaropolks Vladimirovičs

Novgorodas kņazs

Amatā 1088. gads — 1117. gads
Priekštecis	Svjatopolks II Izjaslavičs
Pēctecis	Dāvids Svjatoslavičs (īslaicīgi 1094—1095), Vsevolods Mstislavičs


Dzimšanas dati	1076. gada 1. jūnijā Turova (tagad Baltkrievija)
Dzīves vieta	Veļikijnovgoroda - Kijiva
Miršanas dati	1132. gada 14. aprīlī (55 gadu vecumā) Kijiva (tagad Ukraina)
Tēvs	Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs
Māte	Gita no Veseksas (Harolda Godvinsona meita)
Dzīvesbiedrs(-e)	Kristīne (Zviedrijas princese) (Inges Vecākā meita), Ļubava Dmitrijevna
Bērni	5 dēli, 7 meitas: Ingeborga (Dānijas ķēniņa Valdemāra I māte), Malmfreda (Norvēģijas ķēniņa, vēlāk Dānijas ķēniņa sieva), Eipraksija, Vsevolods (Novgorodas kņazs), Marija (Kijivas lielkņaza Vsevoloda sieva), Izjaslavs (Kijivas lielkņazs), Rostislavs (Kijivas lielkņazs), Svjatopolks (Pleskavas kņazs), Rogneda, Ksenija, Vladimirs (Kijivas lielkņazs), Eifrosīnija (Ungārijas ķēniņa sieva)
Reliģija	kristietība