Vladimirs Monomahs

**Vladimirs Monomahs**
*Володимиръ Мономахъ*
Vladimirs Monomahs; Володимиръ Мономахъ
	16. gadsimta ikonā
Kijivas lielkņazs
	1113. gads — 1125. gads
Priekštecis	Svjatopolks Izjaslavičs
Pēctecis	Mstislavs I Vladimirovičs
Dzimis	1053. gada 26. maijā
Miris	1125. gada 19. maijā (71 gada vecumā); Kijiva, Kijivas kņaziste, Kijivas Krievzeme; ( Ukraina)
Apglabāts	Kijivas Sv. Sofijas katedrāle, Kijiva, Ukraina
Dzīvesbiedre	Veseksas Gita; Jefimija; polovciešu kņaza meita;
Bērni	no Gitas:; Mstislavs I Vladimirovičs (Lielais); Izjaslavs Vladimirovičs; Svjatoslavs Vladimirovičs; Romans Vladimirovičs; Jaropolks Vladimirovičs; Vjačeslavs Vladimirovičs; no Jefimijas:; Marica Vladimirovna; Jevfimija Vladimirovna; Agafija Vladimirovna; Jurijs Dolgorukijs; Andrejs Labsirdīgais;
Dinastija	Ruriku dinastija
Tēvs	Vsevolods Jaroslavičs
Māte	Monomaha
Reliģija	pareizticība

Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (senkrievu: Володимиръ Мономахъ, krievu: Владимир Всеволодович Мономах, ukraiņu: Володимир Мономах, kristītais vārds Vasilijs (Василий); dzimis 1053. gada 26. maijā, miris 1125. gada 19. maijā) bija Kijivas lielkņazs no 1113. līdz 1125. gadam. Bija arī Smoļenskas kņazs (1073—1078), Čerņihivas kņazs (1078—1094) un Perejaslavļas kņazs (1094—1113).

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1053. gadā kņaza Vsevoloda Jaroslaviča un viņa sievas, Bizantijas princeses Monomahas ģimenē. Viņa vectēvs bija Kijivas lielkņazs Jaroslavs Vladimirovičs. Bērnību pavadīja sava tēva Perejaslavļas kņaza pilī. 1067. gadā kopā ar tēvu un tēvočiem Izjaslavu un Svjatoslavu karoja pret Polockas kņazu Vseslavu Bračislaviču. 1073. gadā kļuva par Smoļenskas kņazu, 1076. gadā kopā ar brālēnu Volīnijas kņazu Oļegu Svjatoslaviču vadīja karagājienu kopā ar poļiem pret čehiem. 1078. gadā kļuva par Čerņihivas kņazu, 1080. gadā karoja ar polovciešiem, tad pret vjatiču sacelšanos Hodota (Ходота) vadībā.

1094. gadā kļuva par Perejaslavļas kņazu, pēc tēva nāves neveiksmīgi piedalījās cīņā par varu Kijivas Krievzemes pilsoņu karā no 1094. līdz 1097. gadam. Saglabāja varu arī pār Rostovas un Čerņihivas zemēm, 1108. uzcēla viņa vārdā nodēvēto Vladimiras cietoksni.

1113. gadā, pēc lielkņaza Svjatopolka Izjaslaviča nāves, Kijivā sākās tautas sacelšanās. Monomahs kļuva par Kijivas lielkņazu un izdeva likumu krājumu, kurā atviegloja zemāko sabiedrisko slāņu stāvokli. Vladimira Monomaha laikā Kijivas Krievzemes stāvoklis nostabilizējās. Valdīšanas laikā karoja ar polovciešiem un Bizantiju.

Monomaha laikā no jauna izdeva "Pagājušo gadu vēstures" hroniku. Saglabājušies Vladimira Monomaha literārie darbi - "Vladimira Monomaha pamācība" (Поучение Владимира Мономаха), autobiogrāfija un vēstule Oļegam Svjatoslavičam.

Krievijas caru regālija Monomaha cepure, pēc lielākas daļas vēsturnieku domām, vēsturiski ir saistīta ar Ivana Kaļitas laiku, nevis Vladimiru Monomahu. Vladimira Monomaha vārdā nosaukta 2012. gadā ūdenī nolaistā Krievijas Klusā okeāna kara flotes Borejas klases atomzemūdene.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Monomahs.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Svjatopolks Izjaslavičs	Kijivas lielkņazs 1113. - 1125.	Pēctecis: Mstislavs I Vladimirovičs