Vseslavs Vasiļkovičs

**Vseslavs Vasiļkovičs**
*Усяслаў Васількавіч*
Vseslavs Vasiļkovičs; Усяслаў Васількавіч
Vitebskas kņazs
	1132. gads — 1162. gads
Priekštecis	Vasiļko Svjatoslavičs
	1175. gads — 1178. gads
Priekštecis	Brjačislavs Vasiļkovičs
Pēctecis	Brjačislavs Vasiļkovičs
	1180. gads — 1186. gads
Priekštecis	Brjačislavs Vasiļkovičs
Pēctecis	Vasiļko Brjačislavičs
Polockas kņazs
	1162. gads — 1167. gads
Priekštecis	Rogvolods Borisovičs
Pēctecis	Volodars Gļebovičs
	1167. gads — 1175. gads
Priekštecis	Volodars Gļebovičs
	1178. gads — 1180. gads
Pēctecis	Boriss Davidovičs
Miris	ap 1186. gadu
Bērni	Vladimirs?;
Dinastija	Rurika dinastija
Tēvs	Vasiļko Svjatoslavičs
Reliģija	pareizticība

Vseslavs Vasiļkovičs (baltkrievu: Усяслаў Васількавіч, miris ap 1186. gadu) bija viens no Polockas kņaza Vasiļko Svjatoslaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Vitebskas kņazs 1132-1162, pēc 1180-ap 1186, Polockas kņazs 1162-1167, 1167-pēc 1180. Bija Smoļenskas kņaza Romāna Rostislaviča sabiedrotais.

Dzīvesstāsts

Dzimis Polockas kņaza Vasiļko Svjatoslaviča (valdīja 1132. — 1144.) ģimenē. Kad Kijevas lielkņazs Mstislavs Vladimirovičs 1129. gadā pakļāva Polocku, Vseslavu kopā ar citiem Polockas kņazu dzimtas pārstāvjiem izsūtīja uz Cargradu,^[1] ar ko domāta Konstantinopole vai arī Gerzike.^[2] Pēc atgriešanās no izsūtījuma viņa tēvs Vasiļko 1132. gadā kļuva par Polockas kņazu un iecēla savu dēlu Vseslavu par Vitebskas kņazu. Kā Vitebskas kņazs Vseslavs noslēdza savienību ar Smoļenskas kņazu Romānu Rostislaviču un apprecēja viņa meitu. Savu amatu viņš saglabāja arī pēc tēva nāves 1144. gadā, kad par Polockas kņazu kļuva Rogvolods Borisovičs, kas kopā ar kņazu Vseslavu cīnījās pret Minskas kņazu Rostislavu Gļeboviču un viņa brāļiem Volodaru un Vsevolodu.

1162. gadā kņazam Volodaram kopā ar lietuviešiem pie Gorodecas izdevās sakaut Rogvoloda vadīto karaspēku, tādēļ Polockas veče viņu padzina un par kņazu ievēlēja Vseslavu. Par Vitebskas kņazu viņš iecēla Romānu Vjačeslaviču, bet 1165. gadā Smoļenskas kņazs Romāns Rostislavičs pakļāva Vitebsku un par kņazu ielika savu dēlu Dāvidu. Kad 1167. gadā kņazs Volodars kopā ar lietuviešiem uzbruka Polockai, kņazs Vseslavs patvērās Vitebskā. Smoļenskas kņazs Romāns Rostislavičs uzvarēja Volodaru un palīdzēja Vseslavam atkal kļūt par Polockas kņazu. Par Vitebskas kņazu viņš 1168. gada iecēla savu brāli Bračislavu.

Kņaza Vseslava sievastēvs Romāns Rostislavičs 1171. -1176. gadā bija Kijevas lielkņazs un piespieda Vitebskas kņaza amatā 1175. gadā atjaunot savu dēlu Dāvidu. Tomēr 1178. gadā viņu atkal padzina, kas izraisīja attiecību saasināšanos ar Smoļenskas un Novgorodas kņaziem.

Par kņaza Vseslava valdīšanas beigu gadiem nav saglabājušās precīzas ziņas, Uzskata, ka ap 1180. gadu viņu ar lietuviešu karaspēka atbalstu no Polockas padzina kņazs Boriss Davidovičs, ko reizēm identificē ar Bihoveca hronikā pieminētā lietuviešu kņaza Ginvila dēlu. Domā, ka pēc padzīšanas no Polockas Vseslavs turpināja līdz savai nāvei 1186. gada valdīt Vitebskā.

Pēc viena uzskata Vladimirs Vseslavičs, kas ieguva varu Polockā pēc 1184. gada, bija Vseslava Vasiļkoviča dēls.

Rurika dinastijas valdnieks
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Vasiļko Svjatoslavičs	Vitebskas kņazs 1132-1162, pēc 1180-ap 1186	Pēctecis: Romāns Vjačeslavičs (1162—1165) Dāvids Rostislavičs (1165—1167) Bračislavs Vasiļkovičs (1168—1175, 1178—1181)
Priekštecis: Rogvolods Borisovičs	Polockas kņazs 1162-1167, 1167-pēc 1180	Pēctecis: Volodars Gļebovičs (1167) Boriss Davidovičs (pēc 1180)

Polockas valdnieku ciltskoks

Skatīt arī

Atsauces

↑ Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)^{[novecojusi saite]} (baltkrieviski)
↑ «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народного просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 13. aprīlī.
↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

Ārējās saites

Ипатьевская летопись
Все монархии мира
Л.Войтович КНЯЗІВСЬКІ ДИНАСТІЇ CXIДНОЇ ЄВРОПИ

[1] Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)^{[novecojusi saite]} (baltkrieviski)

[2] «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народного просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 13. aprīlī.

[3] Iekavās senākais vikingu vārda variants

[4] Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās

[1]

[2]