Vikipēdija

Svjatoslavs Vseslavičs

Svjatoslavs Vseslavičs (Святаслаў Усяславіч, dzimis pirms 1060., miris pēc 1130. gada) bija viens no Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča dēliem no Polockas Rurikoviču dinastijas. Vitebskas kņazs 1101—1129. Kopā ar saviem brāļiem piedalījās karagājienā uz Daugavas lejteci pret zemgaļiem 1106. gadā, kur tika sakauts.[1]

Dzīvesstāsts labot šo sadaļu

Dzimis Polockas kņaza Vseslava Bračislaviča Brīnumdara (ap 1029.-1101.) ģimenē pirms 1060. gada kā viens no 6 vai 7 dēliem. Pēc kristīšanas ieguva vārdu Georgijs (Георгій). 1101. gadā pēc viņa tēva nāves Polockas kņaziste tika sadalīta starp viņa dēliem. Tradicionāli uzskata, ka Svjatoslavs uzreiz mantoja Vitebskas kņaza troni [2][3] un kopā ar saviem brāļiem cīnījās ar Jaroslava Gudrā pēcnācējiem par pierobežas zemēm Daugavas augštecē. Pēc cita uzskata viņš par Vitebskas kņazu kļuva tikai pēc tam, kad to atkaroja Smoļenskas kņaziem.[4] Ir pat izteikta hipotēze, ka par Vitebskas kņazu kļuva tikai Svjatoslava dēls Vasiļko.[5]

Lai pakļautu Daugavas lejteci, 1106. gadā viņš kopā ar saviem brāļiem devās karagājienā pret zemgaļiem un cieta sakāvi. 20. gadsimta arheoloģiskajos izrakumos Koknesē atrada svina piekariņu ar Polockas valdnieku dzimtas zīmi,[6] ko uzskata par Svjatoslavam vai viņa sievai piederīgu.[7] Hipotēze par to, ka viņš šajā laikā varēja būt Kokneses valdnieks, nav pierādīta. 1127. un 1029. gadā Kijivas lielkņazs Mstislavs I Vladimirovičs devās karagājienos pret Polockas kņazu un viņa vasaļiem. Svjatoslavs tika apcietināts un izsūtīts trimdā uz Cargradu,[8] kas ir Konstantinopole vai arī Gerzike.[9] Svjatoslavs miris izsūtījumā pēc 1130. gada.

Brāļi labot šo sadaļu

  • Rogvolods Vseslavičs (Рагвалод-Барыс Усяславіч, Рогволод Всеславич Полоцкий) - Druckas kņazs, Polockas kņazs (1101?-1128)
  • Dāvids Vseslavičs (Давыд Усяславіч) - Izjaslavļas kņazs, Polockas kņazs (1128-1129)
  • Gļebs Vseslavičs (Глеб Усяславіч, Глеб Всеславич Минский) - Minskas kņazs
  • Romāns Vseslavičs (Раман Усяславіч, Роман Всеславич Полоцкий) - mantojamā zeme nav skaidra (Izjaslavļa, Drucka?), no kuras viņu padzinuši
  • Rostislavs Vseslavičs (Расціслаў Усяславіч, Ростислав Всеславич Полоцкий) - mantojamā zeme nav skaidra, miris trimdā Bizantijā. Viņa dēli esot kļuvuši par lietuviešu dižkunigaišu dinastijas ciltstēviem.[10]

Literatūra labot šo sadaļu

  1. Baumgarten N. Genealogies et mariages occidentaux des Rurikides Russes du X-е au ХIII-е siecle /Orientalia Christiana. -Roma.-1927. -N35.-95p. (franciski)
  2. ПСРЛ, т. 2. Ипатьевская летопись. Фототип. изд. 1908 г. М., 1962. XVI 938 стб. 87 с IVc. (senkrievu)
  3. Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества Х-XIII вв. -М., −1975. -С.202-239 (krieviski)
  4. Данилович В. Е. Очерк истории Полоцкой земли до конца XIV столетия. -К., 1896. −731 с. (krieviski)
  5. Рапов О. М. Княжеские владения на Руси в первой половине XIII в. -М., 1977. −261 с. (krieviski)
  6. Войтович Леонтій. Князівські династії Східної Європи (кінець IX — початок XVI ст.): склад, суспільна і політична роль. Історико-генеалогічне дослідження.. — Львів: Інститут українознавства ім. І.Крип’якевича, 2000. — 649 с. — ISBN 966-02-1683-1 (ukrainiski)

Skatīt arī labot šo sadaļu

Rurika dinastijas valdnieks  
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav 		Vitebskas kņazs
1101.?-1128. 		Pēctecis:
Vasiļko Svjatoslavičs

Polockas valdnieku ciltskoks labot šo sadaļu

Piezīmes un atsauces labot šo sadaļu

  1. ↑ В том же 6614 (1106) лете победиша зимегола Всеславич. Всю братию и дружины убиша 9 тысящь. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 46 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  2. ↑ Пресняков A. E. Княжое право в Древней Руси. — Петроград, 1909. − 326 с. С. 118
  3. ↑ Wasilewski T. L. Alekseev. Polockaja Ziemlja // Kwartalnik Historii Kultury Materialnej. — R. 16. — № 2. — Warszawa. — 1968. S. 337
  4. ↑ Алексеев Л. В. Полоцкая земля // Древнерусские княжества X—XIII вв. — М., −1975. С. 230—232.
  5. ↑ Рапов О. М. Княжеские владения на Руси в Х — первой половине XIII в. — М., 1977. — 261 с. С. 56, 59.
  6. ↑ Stubavs A. Arheoloģiskie izrakumi Koknesē 1966. gadā. - Mat. 1966. Rīga, 1967. 35.-38.lpp.
  7. ↑ ««Полоцкий матриархат». Н.Л. Пушкарев Женщины Древней Руси». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 2. decembrī. Skatīts: 2012. gada 31. martā.
  8. ↑ Се же лето 6638 (1130) поточи Мьстислав полотьскии князе съ женами и с детми въ Грекы, же преступиша хрестьное челование. ... В то же время [6648] (1140) взидоста княжича два ис Царягорода. ... И усажа у три лодьи и поточи и Царюграду за неслушание их. А мужи свои посажа по городом их. - Skat. БЕЛАРУСКАЯ ЛІТАРАТУРА X – XV стст. / Укладанне, прадмова, каментарыі, пераклад на беларускую мову і адаптацыя І.В.Саверчанкі. – Мінск: Беларус. навука, 2010. – 410 с. (citāts no 47-48 lpp.)[novecojusi saite] (baltkrieviski)
  9. ↑ «А.И.Веселовсий МЕЛКІЯ ЗАМТКИ КЪ БЫЛИНАМЪ. Журнал министерства народног’о просвещения 1896, №58. С. 43, 71.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2005. gada 15. maijā. Skatīts: 2012. gada 7. aprīlī.
  10. ↑ «А.Б. Лакиер. Русская геральдика (1855)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 17. janvārī. Skatīts: 2012. gada 31. martā.
  11. ↑ Iekavās senākais vikingu vārda variants
  12. ↑ Pēc Vseslava nāves viņa dēli sadalīja valsti dalienās
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Svjatoslavs_Vseslavičs&oldid=3852210"