Atvērt galveno izvēlni

Vinilhlorīds

ķīmisks savienojums

Vinilhlorīds (hloretilēns, hloretēns, CH2=CHCl) ir bezkrāsaina, relatīvi viegli sašķidrināma gāze. Tas ir vienkāršākais nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis.

Vinilhlorīds
Vinyl-chloride-2D.png Vinyl-chloride-3D-vdW.png
Vinilhlorīda struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula CH2=CHCl
Molmasa 62,498 g/mol
Blīvums šķidrā fāze 910 (20 °C) ; 973 (pie -15 °C) kg/m3
Kušanas temperatūra 119 K (-154 °C)
Viršanas temperatūra 259 K (-13 °C)

ĪpašībasLabot

Vinilhlorīda kritiskā temperatūra ir 158,4 °C, bet īpatnējā siltumietilpība 858 J/(kg·K) (pie 25 °C).

IegūšanaLabot

Vinilhlorīdu iegūst, hlorējot etilēnu. Reakcijas gaitā rodas dihloretāns, kurš lielā temperatūrā un spiedienā sadalās par vinilhlorīdu un hlorūdeņradi.

Vinilhlorīdu iespējams iegūt arī tiešā veidā no acetilēna un sālsskābes dzīvsudraba sāļu klātienē:

CH≡CH + HCl → CH2=CHCl

IzmantošanaLabot

Vinilhlorīdu lieto svarīga polimēra - polivinilhlorīda iegūšanai, jo vinilhlorīds viegli polimerizējas, tāpat kā visi citi savienojumi, kas satur vinilgrupu CH2=CH— . No vinilhlorīda iegūst arī daudzus citus hlorētos ogļūdeņražus.