Polivinilhlorīds
ķīmisks savienojums
Polivinilhlorīds ((C2H3Cl)n), pazīstams arī kā PVC, ir termoplastisks polimērs, vinilhlorīda radikāļpolimerizācijas produkts. Ķīmiski izturīgs, nav degtspējīgs, tīrs polivinilhlorīds ir amorfs un balts. Ļoti ciets ar augstu elastības moduli.
| Polivinilhlorīds | |
|---|---|
 Polivinilhlorīda struktūra  | |
| CAS numurs | 9002-86-2 |
| Ķīmiskā formula | (C2H3Cl)n[1] |
Trešais visvairāk ražotais plastmasas polimērs pēc polietilēna un polipropilēna (ik gadu tiek saražoti 40 miljoni tonnu polivinilhlorīda). Izmanto mašīnbūvē, ķīmijas rūpniecībā un elektrotehnikā — dažādu tvertņu, cauruļu, plēvju u.c. materiālu izgatavošanai.[2][3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Substance Details CAS Registry Number: 9002-86-2». Commonchemistry. CAS. Skatīts: 2012. gada 12. jūlijs.
- ↑ «Polimēri — teorija. Ķīmija, 9. klase.». uzdevumi.lv (latviešu). Skatīts: 2019. gada 12. janvārī.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 8. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 71. lpp.
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |