Vidusamerikas kakomiclijs
Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) ir neliela auguma jenotu dzimtas (Procyonidae) plēsējs, kas pieder kakomicliju ģintij (Bassariscus). Vidusamerikas kakomicliju bieži sauc vienkārši par kakomicliju.
| Vidusamerikas kakomiclijs Bassariscus sumichrasti (Saussure, 1860) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
| Ģints | Kakomicliji (Bassariscus) |
| Suga | Vidusamerikas kakomiclijs (Bassariscus sumichrasti) |
| Izplatība | |
 | |
 Vidusamerikas kakomiclijs Vikikrātuvē | |
Vidusamerikas kakomiclijs sastopams, sākot ar Meksiku ziemeļos un beidzot ar Panamas centrālo daļu dienvidos līdz 2000 metriem virs jūras līmeņa.[1] Tas dzīvo Meksikā, Belizā, Kostarikā, Salvadorā, Gvatemalā, Hondurasā, Nikaragvā un Panamā.[2] Vidusamerikas kakomiclija izplatības karti var apskatīt šeit[novecojusi saite]. Tas dzīvo tropiskajos lietus mežos gan ielejās, gan kalnos, kā arī sausajos mežos un krūmājos.[2]
Izskats
labot šo sadaļuVidusamerikas kakomiclija ķermeņa garums ir 38—47 cm, astes garums 39—53 cm, augstums skaustā 17 cm, svars apmēram 0,9 kg.[1] Acis lielas un tumšas, ap katru aci ir smalks, melnu spalviņu gredzens un tad gaiša matojuma gredzens, kas kakomiclija acis vizuāli padara vēl lielākas. Ausis ir lielas un smailas. Viduasamerkas kakomiclija nagi atšķirībā no Ziemeļamerikas kakomiclija nav ievelkami. Ķermenim ir izteikta muskusa smarža.[1]
Kažoka krāsa ir brūnpelēka vai tumši brūna, aste ļoti gara, garāka par ķermeni. Pūkainās astes gredzenveida krāsojums ir pelēk-brūns.
Uzvedība
labot šo sadaļuVidusamerikas kakomiclijs ir aktīvs nakts laikā, tas pamatā visu laiku atrodas kokā, gandrīz nekad nenokāpjot uz zemes. Lai arī tas ir vientuļnieks un nometnieks, reizēm vienā kokā, ēdam iecienītos augļus, var novērot 5—9 kakomiclijus. Starp indivīdiem var izcelties agresīvi ķīviņi. Katram kakomiclijam ir teritorija, kas kopumā nemēdz pārklāties un kas var sasniegt pat 136 hektārus.[1] Teritorijas robežas netiek iezīmētas, toties kakomicliji nepārtraukti savā starpā sasaucas, pastāv uzskats, ka tādējādi tiek uzmanītas teritorijas robežas.
Vidusamerikas kakomicliju dabīgie ienaidnieki ir lielie, plēsīgie putni, oceloti, tairas un lielās čūskas.[1]
Barība
labot šo sadaļuVidusamerikas kakomiclijs ir vidēdājs. Tam ļoti garšo augļi, īpaši savvaļas vīģes, papajas un banāni. Bet tas barojas arī ar putnu olām, koka vardēm, ķirzakām, kukaiņiem, nelieliem putniem un pelēm.[1]
Vairošanās
labot šo sadaļuRiests Vidusamerikas kakomiclijiem sākas februārī un beidzas jūnijā. Grūsnība ilgst 63—66 dienas. Mātīte koka dobumā iekārto mazuļu migu. Piedzimst apmēram 2 nevarīgi, akli mazuļi. Jaundzimušie sver 25 g. Pēc 34 dienām atveras to acis. Pēc 6—7 nedēļām tie sāk ēst pieaugušo kakomicliju barību. Sekot mātei mežā tie sāk 2 mēnešu vecumā. Māte tos zīda ar pienu līdz 3 mēnešiem. Lai arī par mazuļiem pamatā rūpējas māte, tā reizēm ļauj tēvam tiem tuvoties, kas parasti ar mazuļiem spēlējas. Dzimumbriedumu jaunie Vidusamerikas kakomicliji sasniedz 10 mēnešos. Savvaļā dzīves ilgums nav zināms, bet nebrīvē tie var nodzīvot līdz 23 gadiem.[1]
Atsauces
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vidusamerikas kakomiclijs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
- Cacomistle Bassariscus sumichrasti
- Some facts about the Cacomistle
- Vidusamerikas kakomiclija foto (flickr)
- Cacomistle Arhivēts 2010. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē.