Taira
Taira (Eira barbara) ir vidēji liels sermuļu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas ir vienīgā suga tairu ģintī (Eira).
| Taira Eira barbara (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Tairas (Eira) |
| Suga | Taira (Eira barbara) |
| Izplatība | |
 | |
 Taira Vikikrātuvē | |
Taira dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropu mežos, tā ir sastopama arī Trinidādas salā. Tairu populācija, attīstoties lauksaimniecībai, lēnām kļūst arvien mazāka, īpaši Meksikā, un ziemeļu pasuga Eira barbara senex ir ierakstīta Sarkanajā grāmatā. Tomēr kopumā taira ir bieži sastopams dzīvnieks. Parasti taira dzīvo zemāk par 1200 metriem virs jūras līmeņa, lai gan reizēm tā ir sastopama arī līdz 2400 metriem virs jūras līmeņa.[1]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
Ārēji taira ir līdzīga zebiekstēm un caunām, ar slaidu, bet spēcīgu un muskuļotu ķermeni, salīdzinoši garām kājām,[2] garu, kuplu asti, garu kaklu un platu, primitīvi veidotu galvu.
Augumā tā ir salīdzināma ar vidēja auguma suni.[3] Tās ķermeņa garums bez astes ir apmēram 60–68 cm, astes garums 39–47 cm, svars 2,7–7 kg.[4] Garā aste palīdz turēt līdzsvaru, lēkājot pa koku zariem.[5] Tairām ir lielas pakaļkāju pēdas, kas ir 80–90 mm garas, ausis nelielas un apaļas, 35–40 mm garas.[3] Nagi spēcīgi un gari, piemēroti kāpšanai kokos.[6]
Kažoks ir ar biezu, īsu matojumu.[7] Lielākajai daļai tairu kažoka krāsa ir tumši brūna vai melna. Bieži uz krūtīm tai ir gaišs, kontrastains laukums. Kļūstot vecākai, tās galva kļūst gaiši brūna vai pelēka. Vietējie indiāņi tairu sauc par cabeza del viejo, kas nozīmē "veca vīra seja". Šis apzīmējums raksturo tairas sejas ādu, kas krunkojas.
Uzvedība
labot šo sadaļu
Tairas var būt gan vientuļnieces, gan dzīvot nelielās ģimeņu grupās. Tās spēj ļoti labi kāpt kokos, un veikli pārvietojas no viena koka galotnes uz nākamo. Tairas diezgan ātri skrien un labi peld, tās ir rotaļīgas un draudzīgas. Tairas ir diezgan viegli pieradināmas, un tās mēdz turēt mājās, lai cīnītos ar dažādiem māju kaitēkļiem. Savvaļā taira migas iekārto koku dobumos, alās zem zemes vai garā zālē.
Tairām ir vāja redze, bet lieliska oža. Pirms taira pieņem lēmumu pārvietoties, tā osta gaisu, grozot garo kaklu kā čūsku uz visām pusēm. Tairas pārvietojas ātri, skrienot pa zemi vai lecot no zara uz zaru.[2] Briesmu gadījumā taira rej un meklē glābiņu tuvākajā kokā.[8]
Barība
labot šo sadaļuTairas ir visēdājas, piedevām tās galvenokārt ēd augļus, bet neatsakās arī no maitas, medī tādus mazus grauzējus kā jūrascūciņas, peles un vāveres.[2] Tairas medī arī rāpuļus, kukaiņus un putnus. Tā kāpj kokos, lai izēstu olas no putnu ligzdām un pamielotos ar medu. Kopumā taira apēdīs vai nomedīs jebko, ko paveiksies atrast. Taira medīt dodas gan dienā, gan naktī. Tai ļoti garšo augļi, tādēļ to var novērot, pārbaudot augļu dārzu ražu.
Vairošanās
labot šo sadaļuAtšķirībā no citiem caunu dzimtas dzīvniekiem tairai nepiemīt embrioniskā diapauze – atliktā embrija attīstības īpašība. Grūsnības periods ilgst 63–70 dienas. Parasti piedzimst 2–3 akli, nevarīgi mazuļi, kas klāti ar melnu matojumu. Piedzimstot mazulis sver 74–92 g. Acis atveras 35–58 dienu vecumā, māte mazuļus zīda ar pienu 2–3 mēnešus.[3]
Klasifikācija
labot šo sadaļuTairai ir 9 pasugas:
- Eira barbara barbara – Argentīnas ziemeļi, Paragvaja, Bolīvija un centrālā Brazīlija
- Eira barbara biologiae – Kostarika un Panama
- Eira barbara inserta – Gvatemala un Kostarika
- Eira barbara madeirensis – Ekvadora un Brazīlijas ziemeļi
- Eira barbara peruana – Andu kalni Peru un Bolīvijā
- Eira barbara poliocephala – Gajāna, Venecuēla un Brazīlija
- Eira barbara senex – no Meksikas līdz Hondurasai
- Eira barbara senilis – Ekvadoras ziemeļi
- Eira barbara sinuensis – Kolumbija, Venecuēlas rietumi
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Eira barbara (Tayra, Greyheaded Tayra)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Tayras, Belize Animals, Caribbean Critters
- ↑ 3,0 3,1 3,2 ADW: Eira barbara: Information
- ↑ tayra (mammal) - Britannica Online Encyclopedia
- ↑ «Where Do Mammals Live? | South America | Forest Canopy | Tayra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. augustā. Skatīts: 2010. gada 14. janvārī.
- ↑ «Tayra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 14. janvārī.
- ↑ tayra - definition of tayra by the Free Online Dictionary, Thesaurus and Encyclopedia
- ↑ «CHAGUARAMAS Wildlife Tayra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 13. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 14. janvārī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Tairas foto (Wildlife North America)
- Tairas foto[novecojusi saite] (mongabay.com)
- Taira ēd augli[novecojusi saite] (mongabay.com)
- Tairas foto (blogspot)
- Tayra facts
- Predation by the Tayra
- Tayra in Costa Rica
