Ilziņš

Ilziņš (arī Vestienas dzirnavezers, Ilziņu-Zāļu ezers, Ilziņa ezers, Ilziņu ezers) atrodas Madonas novada Vestienas pagastā 1 km uz A no Vestienas. Ezers atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē. Kopā ar apkārtējo ainavu tas ir dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū.

Ilziņš
Koordinātas	56°51′54″N 25°53′02″E
Platība	21,9 ha
Lielākais garums	1,2 km
Vidējais dziļums	2 m
Lielākais dziļums	5,3 m
Augstums v.j.l.	205,2 m
Izteka	Miltupīte
Baseina valstis	Latvija
Apdz. vietas krastos	Vestiena
Ilziņš

Caurteces ezers. Ietek Ilziņupīte, Klaugupīte (no Asmenīša), grāvis (no Baltā ezera), iztek Miltupīte (uz Salāju).

Raksturojums

Mākslīga ūdenstilpe, kas tiek uzskatīta par ezeru, jo uzpludināta jau sen — 18. gadsimta beigās, kad Vestienas muižas īpašnieks licis ieplakā, kur tecējušas divas nelielas upes (Ilziņupīte un Miltupīte), uzbērt 6.5 m augstu dzirnavdambi un aizsprostot abas upes. Izveidojās Z—DR virzienā izstiepts dzirnavezers ar augstu R krastu. Regulējošā aizsprosta pastāvēšanas laikā ezera līmenis bijis augstāks par pašreizējo. Iztaisnojot autoceļa Ērgļi—Vestiena posmu pie ūdensdzirnavām, kādreizējais dzirnavu aizsprosts nojaukts un uz sliekšņa iebūvētas divas betona caurtekas (diametrs 1,5 m). Ezeram raksturīgas no kūdras, sapropeļa un ūdensaugiem veidotas peldošas salas. Ezera dibenā ir dūņas un kūdra. Periodiski uzpeld kūdras salas.

Aizsargājamo ainavu apvidus "Vestiena" dabas aizsardzības plāna izstrādes laikā 2007. gada vasarā tika vērtēts teritorijā esošo ezeru trofiskais stāvoklis un kvalitāte. Ilziņš novērtēts kā stipri eitrofs ezers ar ļoti sliktu kvalitāti. Ezerā ieplūst Vestienas ciema notekūdeņi no bioloģiskajām attīrīšanas iekārtām, kas uzstādītas 2005. gada decembrī. Pirms tam darbojās mehāniskās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas tikai pārvērš biogēnus saturošos organiskos savienojumus par neorganiskiem, taču nesamazina biogēno elementu klātbūtni attīrītajos notekūdeņos. Tā rezultātā Ilziņa ezera ūdenī konstatēts paaugstināts fosfora saturs un vērojama tā ietekme ūdensaugu veģetācijā. Negatīvi tiek ietekmēta arī lejpus Ilziņa esošā Miltupīte, Salājs, Saltupe, Sudzērdiņš un Kālezers. Ilziņa aizaugšana, kā arī iespējamais bakterioloģiskais un ķīmiskais piesārņojums no nepilnīgi attīrītiem sadzīves notekūdeņiem samazina piesārņotā ezera izmantošanu atpūtai.

Biocenoze

Ilziņa ezerā un tā krastos aug niedres, meldri, kalmes, platlapu vilkvālītes, cūkauši, velnarutki, grīšļi, lēpes, ūdensrozes, peldošās glīvenes, spirodellas, spožās glīvenes, ūdensgundegas, raglapes, trejdaivu ūdensziedi, avotsūnas. Krastā lielākas audzes veido invazīva suga puķu sprigane (Impatiens grandulifera), kuras izplatību nepieciešams ierobežot.

Ezerā dzīvo asari, līdakas, līņi, plauži, raudas un ruduļi. Atrasta starptautiskas nozīmes (Bernes konvencijas un Eiropas Padomes direktīvas) aizsargājamā suga — divjoslu airvabole (Graphoderus bilineatus). Ilziņa ezerā ir viena no trim zināmām šīs sugas atradnēm Vidzemes augstienē, tāpēc tā ir ļoti nozīmīga gan Latvijas, gan arī Eiropas mērogā. Latvijā divjoslu airvabolei ir zināmas vairāk nekā 40 atradnes. Suga sastopama seklās un vidēji dziļās stāvošās ūdenstilpēs, eitrofos ezeros un vecupēs ar bagātu zemūdens augāju.