Vikipēdija

Venera (planēta)

Saules sistēmas otrā un karstākā planēta
(Pāradresēts no Venēra (planēta))
Šis raksts ir par planētu. Par citām jēdziena Venera nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Venera jeb Venēra (latīņu: Venus) ir Saules sistēmas otrā planēta no Saules, kā arī karstākā un tuvākā planēta Zemei.[6] Tā ir viena no Zemes grupas planētām. Venera ir trešais spilgtākais objekts (spilgtākie ir Saule un Mēness) pie debess sfēras. Veneras orbīta atrodas Zemes orbītas iekšpusē, jo Venera atrodas tuvāk Saulei nekā Zeme. Attālums no Zemes līdz Venerai mainās no 45 līdz 259 milj. kilometru. Tā kā vidējais attālums no Saules līdz Venerai ir 108,2 milj. km, tad Venera saņem no Saules vismaz divas reizes vairāk saules enerģijas nekā Zeme, turklāt siltumnīcas efekta rezultātā planētas vidējā temperatūra sasniedz 462 °C. Tādējādi Venera ir Saules sistēmas karstākā planēta.

Venera  ♀
Venera
Venera patiesajās krāsās
Orbitālie parametri
Epoha J2000
Afēlijs 108 942 109 km
0,72823128 AU
Perihēlijs 107 476 259 km
0,71843270 AU
Lielā pusass (rādiuss) 108 208 930 km
0,723332 AU
Ekscentricitāte 0,0068
Apriņķojuma periods 224,70069 dienas
0,6151970 gadi
Sinodiskais periods 583,92 dienas[1]
Vidējais apriņķošanas ātrums 35,02 km/s
Slīpums 3,39471°
3,86° pret Saules ekvatoru
Uzlecošā mezgla garums 76,67069°
Pericentra arguments 54,85229°
Zināmie pavadoņi nav pavadoņu
Fiziskie parametri
Vidējais rādiuss 6 051,8 ± 1,0 km[2]
0,9499 Zemes
Saspiedums < 0,0002[2]
Virsmas laukums 4,60×108 km²
0,902 Zemes
Tilpums 9,38×1011 km³
0,857 Zemes
Masa 4,8685×1024 kg
0,815 Zemes
Vidējais blīvums 5,204 g/cm³
Ekvatoriālais brīvās krišanas paātrinājums 8,87 m/s2
0,904 g
2. kosmiskais ātrums 10,46 km/s
Sideriskais periods 243,0185 dienas
Lineārais ātrums uz ekvatora 6,52 km/h (1,81 m/s)
Ass slīpums 177,3°[1]
Ziemeļu pola rektascensija 18 h 11 min 2 s
272.76°[3]
Ziemeļu pola deklinācija 67,16°
Albedo 0,65[1]
Virsmas temperatūra min vid maks
kelvins 735 K[4][5]
Celsijs 461,85 °C
Redzamais spožums līdz -4,6[1]
Leņķiskais diametrs 9,7" — 66,0"[1]
Atmosfēra
Atmosfēras spiediens 9,3 MPa
Sastāvs ~96,5% oglekļa dioksīds
~3,5% slāpeklis
0,015% sēra dioksīds
0,007% argons
0,002% ūdens tvaiks
0,0017% oglekļa monoksīds
0,0012% hēlijs
0,0007% neons
oglekļa sulfīda pēdas
ūdeņraža hlorīda pēdas
fluorūdeņraža pēdas

Kā viens no spožākajiem debess objektiem Venera piesaistīja cilvēku uzmanību kopš seniem laikiem. Dažādās kultūrās tā ir uzskatīta par dievišķu un kalpojusi par iedvesmu rakstniekiem un dzejniekiem kā "rīta zvaigzne" un "vakara zvaigzne". Latviešu kultūrā Venera saukta par Ausekli vai Rietekli. Venera ir pirmā planēta, kuras kustība debesīs tika novērota un aprakstīta vismaz 2 tūkstošus gadu p.m.ē.

Veneras simbols ir aplis ar nelielu krustu apakšā (♀). Tiek uzskatīts, ka tas simbolizē rokā turamo romiešu dievietes Veneras spoguli. Alķīmijā ar šo simbolu apzīmēja varu (no pulēta vara senatnē izgatavoja spoguļus), bet bioloģijā joprojām šo simbolu lieto sievišķā dzimuma apzīmēšanai.

Orbitālie parametri labot šo sadaļu

Venera apriņķo Sauli 224,65 Zemes dienās, bet apgriežas ap savu asi tikai 243 dienās. Venerai ir lēna rotācija atpakaļ (pulksteņa rādītāja virzienā), kas nozīmē, ka tā griežas no austrumiem uz rietumiem, nevis no rietumiem uz austrumiem, kā vairums citu lielāko planētu (Plutonam un Urānam arī ir rotācija atpakaļ, jo Urāna slīpums ir 97,68 grādi un tas gandrīz guļ uz orbītas plaknes). Nav zināms, kāpēc Venera rotē pretēji, viena no versijām ir, ka senos laikos Venerā ietriecies liels meteorīts.

Atmosfēra un klimats labot šo sadaļu

Venerai ir atmosfēra, kas satur galvenokārt oglekļa dioksīdu (96,5%) un nedaudz slāpekļa (3,5%). Virs šī slāņa atrodas bieza mākoņu sega, kas pārklāj visu planētu. Tā sastāv no sēra dioksīda un sērskābes pilieniem, kas radušies, Saules stariem iedarbojoties uz atmosfērā esošo ogļskābo gāzi, sēru un ūdens tvaikiem. Veneras atmosfēra griežas ātrāk par pašu planētu (virs Veneras ekvatora 65—70 kilometru augstumā vējš sasniedz 300 km/h lielu ātrumu planētas ass kustības virzienā). Atmosfēras spiediens 90 reizes pārsniedz Zemes atmosfēras spiedienu (tāds spiediens ir Zemes okeānā 900 m dziļumā). Turklāt uz planētas virsmas nokrišņu veidā nonāk sērskābes lietus. Veneras atmosfēras augšējos slāņos ļoti nelielos daudzumos sastopams arī ūdens tvaiks un skābeklis.

Vidējā temperatūra uz Veneras virsmas ir +462 °C un tā ir praktiski nemainīga dienas vai nakts laikā, kas izskaidrojams ar siltumnīcas efektu— oglekļa dioksīda blīvie mākoņi labi laiž cauri Saules redzamo gaismu, bet aiztur no planētas atstaroto siltumu, kā rezultātā planētas temperatūra krasi pieaug.

Virsma labot šo sadaļu

Apmēram 80% Veneras virsmas veido vulkāniskie līdzenumi. Uz Veneras ir daudzreiz vairāk vulkānu nekā uz Zemes. Veneras augstākie kalni — Maksvela kalni paceļas 10,8 km augstumā virs planētas virsmas vidējā līmeņa. Uz Veneras ir ļoti daudz meteorītu radītu krāteru.

Iespējamā dzīvība labot šo sadaļu

2020. gada septembrī tika ziņots, ka zinātniekiem, izmantojot teleskopus Havaju salās un Čīlē, Venēras atmosfērā izdevās uziet fosfīna pēdas. Uz Zemes fosfīnu kā gāzi var iegūt rūpnieciski, kā arī to ražo mikroorganismi, kas mēdz dzīvot dzīvnieku zarnās vai bezskābekļa vidē (piemēram, purvos).[7] Līdz ar to pastāvēja teorētiska iespēja, ka fosfīna varētu radīt mikroorganismu veidā sastopama ārpuszemes dzīvība.[7]

Atklājums tika novērots Venēras augšējā atmosfēras slānī (50 km augstumā), kur apkārtējie apstākļi nav tik nepanesami kā uz planētas virsmas.[7] Par spīti tam pētnieki atzīmē, ka, ja fosfīnu galvenokārt izraisa ārpuszemes dzīvība, tad tai tik un tā visticamāk būtu jāatrodas gāzes mākoņu ūdens šķidrumu pilienos, kas tādejādi to pasargātu no apkārtējās vides, kurā ir novērojama sērskābe.[8] Atsevišķi pētnieki norādīja, ka fosfīna pēdas Venēras atmosfērā varētu radīt vūlkāniskā aktivitāte vai arī vēl līdz šim nezināms ķīmisks process, nevis bioloģisks faktors no ārpuszemes dzīvības puses.[8][9]

Zinātnieku grupa sākotnēji atklāja spektra pazīmes, kas liecināja par iespējamu fosfīna klātbūtni Veneras atmosfērā, datos no JCMT teleskopa Havajās, bet šīs pazīmes nebija pietiekami stingri pārliecinošas. Tad viņi izmantoja daudz jutīgāko teleskopu masīvu ALMA Čīlē, un tā dati jau pārliecinoši rādīja fosfīna spektru.

Pēc sensacionālā paziņojuma daži citi zinātnieki kritizēja atklājumu par to, ka pētījumā tikusi izmantota metode (12. kārtas polinoms), lai nogludinātu spektra grafika daudzos iekritumus, bet reizēm tā liek troksnim izskatīties kā reālam signālam. ALMA komanda, kas sākotnēji bija sagatavojusi datus zinātnieku grupai, vēlreiz šos datus pārkalibrēja, izslēdzot iespējamos trokšņu faktorus. Šajos datos zinātnieki vairs neatklāja fosfīna pazīmes.[10][11]

Izpēte ar kosmiskajiem aparātiem labot šo sadaļu

Tabula ar starpplanētu zondu startiem (arī neveiksmīgiem) uz Venēru:

Oficiālais nosaukums Izgatavotāja nosaukums Starta datums Beigu datums Mērķis Rezultāts
  Tjažolyj sputnik 1VA No.1 04.02.1961. 26.02.1961. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, neatstāja Zemes orbītu
  Venera-1 1VA No.2 12.02.1961. 17.02.1961. Nolaišanās Pārtrūka sakari ar aparātu ceļā uz Venēru
  Mariner 1 22.07.1962. 22.07.1962. Pārlidojums Nesējraķetes kļūme, lidojums pārtraukts drošības apsvērumu dēļ
  2MV-1 No.1 25.08.1962. 28.08.1962. Nolaišanās Nesējraķetes 4. pakāpes kļūda, aparāts palika Zemes orbītā
  Mariner 2 27.08.1962. 03.01.1963. Pārlidojums Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1962. gada 14. decembrī — ieguva datus par Venēras atmosfēru
  2MV-1 No.2 01.09.1962. 06.09.1962. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
  2MV-2 No.1 12.09.1962. 14.09.1962. Pārlidojums Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
  3MV-1 No.2 19.09.1962. 19.09.1962. Pārlidojums Nesējraķetes avārija, nesasniedza Zemes orbītu
  Kosmos-27 3MV-1 No.3 27.03.1964. 28.03.1964. Pārlidojums/nosēšanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
  Zond-1 3MV-1 № 4 02.04.1964. 14.05.1964. Pārlidojums/nosēšanās Zaudēti sakari ar aparātu ceļā uz Venēru
  Venera-2 3MV-4 No.4 12.11.1965. 1966. gada februāris Pārlidojums Zaudēti sakari ar aparātu dzesēšanas kļūmes dēļ
  Venera-3 3MV-3 № 1 16.11.1965. 1966. gada februāris Nolaišanās Zaudēti sakari ar aparātu īsi pirms tas sasniedza Venēru
  Kosmos-96 3MV-4 No.6 23.11.1965. 23.11.1965. Pārlidojums Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
  Venera-4 4V-1 No.310 12.06.1967. 18.10.1967. Nolaišanās Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu pirms nosēšanās
  Mariner 5 14.06.1967. 04.12.1967. Pārlidojums Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1967. gada 19. oktobrī
  Kosmos-167 4V-1 No.311 17.06.1967. 25.06.1967. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
  Venera-5 4V-1 No.330 05.01.1969. 16.05.1969. Atmosfēra Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 53 minūtes un ieguva datus
  Venera-6 4V-1 No.331 10.01.1969. 17.05.1969. Atmosfēra Veiksmīgs Aparāts ar izpletņa palīdzību noturējās Venēras atmosfērā 51 minūti un ieguva datus
  Venera-7 4V-1 No.630 17.08.1970. 15.12.1970. Nolaišanās Daļēji veiksmīgs Aparāts atgrieza datus par Venēras atmosfēru nolaišanās laikā, taču pārtrauca darbu īsi pēc nosēšanās
  Kosmos-359 4V-1 No.631 22.08.1970. 06.10.1971. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
  Venera-8 4V-1 No.670 22.03.1972. 22.07.1972. Nolaišanās Veiksmīgs Aparāts pārraidīja datus 50 minūtes līdz nolaidās uz virsmas, kur pēc 11 sekundēm pārtrauca darbu
  Kosmos-482 31.03.1972. 05.05.1981. Nolaišanās Nesējraķetes kļūme, aparāts palika Zemes orbītā
  Mariner 10 03.02.1973. 24.03.1975. Pārlidojums Veiksmīgs Pārlidoja Venēru 1974. gada 5. februārī un turpināja ceļu uz Merkuru
  Venera 9 4V-1 No. 660 08.06.1975. 25.12.1975. Orbīta Veiksmīgs Pētīja atmosfēru un mākoņu segu
22.10.1975. Nolaišanās Veiksmīgs Pirmie virsmas attēli no citas planētas
  Venera 10 4V-1 No. 661 14.07.1975. Orbīta Veiksmīgs
25.10.1975. Nolaišanās Veiksmīgs

Skatīt arī labot šo sadaļu

  Astronomijas portāls

Atsauces un piezīmes labot šo sadaļu

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Dr. David R. Williams. «Venus Fact Sheet». NASA, 2005. gada 15. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-10. Skatīts: 2007-10-12.
  2. ↑ 2,0 2,1 Seidelmann, P. Kenneth; Archinal, B. A.; A’hearn, M. F.; et.al. (2007). "Report of the IAU/IAGWorking Group on cartographic coordinates and rotational elements: 2006". Celestial Mechanics and Dynamical Astronomy 90: 155–180. doi:10.1007/s10569-007-9072-y. Atjaunināts: 2007-08-28.
  3. ↑ «Report on the IAU/IAG Working Group on cartographic coordinates and rotational elements of the planets and satellites». International Astronomical Union. 2000. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-08-10. Skatīts: 2007-04-12.
  4. ↑ «Venus: Facts & Figures» (html). NASA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2006-09-29. Skatīts: 2007-04-12.
  5. ↑ «Space Topics: Compare the Planets: Mercury, Venus, Earth, The Moon, and Mars». Planetary Society. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-07-28. Skatīts: 2007-04-12.
  6. ↑ Steven W. Squyres. «Venus». britannica.com. Encyclopædia Britannica. Skatīts: 2020. gada 25. oktobris.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 Gints Amoliņš. «Venēras mākoņos pētnieki atrod iespējamas dzīvības pazīmes». lsm.lv. Latvijas Sabiedriskie Mediji, 2020. gada 15. septembris. Skatīts: 2020. gada 24. oktobris.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Venera ir Krievijas planēta, paziņo Krievijas kosmosa aģentūra». tvnet.lv. TVNET. 2020. gada 16. septembris. Skatīts: 2020. gada 25. oktobris.
  9. ↑ Jonathan O'Callaghan. «Life on Venus? Scientists hunt for the truth». nature.com. Nature, 2020. gada 2. oktobris. Skatīts: 2020. gada 24. oktobris.
  10. ↑ Skumji jaunumi: Veneras atmosfērā tomēr nav dzīvības pazīmju TVNET, 2020-10-29
  11. ↑ UPDATE: Life above hell? Serious doubt cast on Venus phosphine finding Phil Plalt, syfy.com, 2020-10-26

Ārējās saites labot šo sadaļu

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Venera_(planēta)&oldid=3997219"